Lubāna ezers ir viena no iecienītākajām zvejas vietām Latgalē. Viena no lielākajām ezera vērtībām, protams, ir zivis.
Agrāk Lubāna ezerā zivju bijis krietni vairāk. Pēc spiningotāja Viktora stāstītā radioraidījumā „Pa dobys stygom pi myusim Latgolā”, tieši šogad līdakas ķeroties vismazāk. Vēl pirms pāris gadiem par to žēloties nevarējis, jo līdakas pat pašas cīnījušās par makšķernieka āķi. Juris Smočs, kurš ir viens no vecākajiem šīs puses zvejniekiem, ir novērojis zivju skaita samazināšanos lielajā Lubānā. „Kad biju vēl puika, piecdesmitajos gados, iebraucot ezerā ar tēva taisīto tīklu, kurš bija trīsdesmit metru garš, varēja piezvejot veselu vannu zivju, tie bija apmēram sešdesmit kilogrami, bet tagad kas tāds vairs nav iespējams,” skaidro Smočs, atzīdams, ka, ja agrāk Lubānā tīklus likuši vien pāris zvejnieku, tad tagad to jau ir krietni vairāk.
Komerczvejnieks Voldemārs stāsta, ka viena no šī gada problēmām ir zemais ūdens līmenis ezerā, bet zivju ezerā esot pietiekoši, vienīgi pagaidām tām esot tāds mazāk aktīvs periods, bet, kad sāksies barošanās pēc pirmajām salnām un līdakas dosies uz ziemošanas vietu, tad tik sāksies lielā zveja. ”Ezerā ir pietiekoši daudz zivju sugu. Līdakas ir ļoti lielas, labi atjaunojas, nārsto un aug. Ir plauži, lielas karūsas, raudas, tik asaru tagad ir nedaudz mazāk, bet pietiekoši,’’ atklāj Voldemārs.
Dabas aizsardzības speciālists Dainis Tučs stāsta, ka Lubāns jau no seniem laikiem tiek uzskatīts par līdaku ezeru. Zivju skaita samazināšanos viņš novērojis nav, tas – pateicoties zivju dabīgajam nārstam, arī pietiekošajai barības bāzei Lubānā. Galvenais, lai nārsta laikā netiek pārkāpti noteikumi un tīkli nav pilni ar nārstojošām zivīm.
Pēc Daiņa Tuča domām, Lielākā nelaime ir ezera seklums. Vidējais ūdens dziļums Lubānā šobrīd ir septiņdesmit centimetri. Ziemas apstākļos, kad ledus biezums būs ap trīsdesmit līdz piecdesmit centimetriem, varētu būt sagaidāma zivju slāpšana. Cerība esot uz lietainu rudeni un uz to, ka zivis pašas, jūtot skābekļa daudzuma samazināšanos, dodas uz ezera dziļāko vidusdaļu.
Tajā pašā laikā dabas aizsardzības speciālists zivju izsīkšanu vai izzvejošanu Lubānā nākotnē neparedz un par zivju resursiem ezerā ir optimistiski noskaņots. Par to rūpējas arī vietējās pašvaldības un Zivju fonds, pēdējos divos gados Lubāna ezerā ielaižot zivju mazuļus.
„Lubāna ezerā mainās sugas, citu sugu paliek vairāk, citu mazāk. Mazāk paliek līdaku, to ietekmē zandarti, kas ir plēsēji un izēd mazās zivtiņas. Toties līņu paliek vairāk, jo krasti kļūst purvaināki,” stāsta Rēzeknes novada Nagļu pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Vasiļevskis, kurš pats, būdams aktīvs zvejnieks, uzskata, ka zivju skaita samazināšanos Lubānā varētu novērst, palielinot rūpniecisko zvejas tīklu acs atļauto lielumu uz piecdesmit milimetriem esošo trīsdesmit vietā. Līdz ar to mazās zivtiņas neķertos tīklos.
