Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Kā saimnieko Latvijas lielākā izgāztuve Getliņi?

Melni baltais stārķis

Lubānā pārziemo stārķis – vietējie sastādījuši regulāru ēdienreižu grafiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Laikā, kad stārķi Latviju jau bija pametuši, Lubānā viens no viņiem izteikti ilgi uzkavējās. Vietējie iedzīvotāji pat vēlā  rudenī domāja, ka stārķis drīz vien aizlidos, taču nekā – tas arvien biežāk nācis ugunskura tuvumā. Sākumā stārķis esot sildījies pelnos, pēc tam sapratis, ka laba sildīšanās vieta ir skurstenis.

Vietējie iedzīvotāji sāka stārķi barot, un viņš pie tā pierada. Kad iestājās sals, ļaudis stārķim nolika pieejamā vietā ūdeni. Šobrīd stārķa dzirdināšana un barošana kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu tuvējo  māju iedzīvotājiem, kas pat sastādījuši stārķim regulāru ēdienreižu grafiku. Stārķis tiek barots ar reņģēm, asariem un īpašās reizēs pat vistu aknām.

Putnam dienā ir vismaz trīs ēdienreizes, un teju visa māja uzmana, lai tās tiek regulāri ievērotas.

Lai arī šī brīža laikapstākļi baltajam stārķim nav ierasta vide, putns ar tiem līdz šim lieliski sadzīvojis.

Bioloģijas zinātņu doktore, LU Bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Māra Janaus atzina, ka situācija ir tiešām neparasta:

“Ziemas vidū Latvijā runāt par balto stārķi ir mazliet dīvaini, jo šajā laikā visiem normālajiem un veselajiem putniem, baltajiem stārķiem vajadzētu atrasties ziemošanas vietā Āfrikā.

Ja kāds te ir palicis pa ziemu, tad tas nav normāli un īsti pareizi, jo baltais stārķis pieder pie tiem putniem, ko mēs saucam par obligātajiem migrantiem, respektīvi, viņiem nekādi nav jāpaliek ziemot šeit.”  

Tomēr pēdējo 20  gadu laikā balto stārķu uzvedība mainās – ne Latvijā, bet zemēs, kas atrodas tuvāk Āfrikai, piemēram, Spānijā. Tur tie paliek ziemot, jo atrod sev vajadzīgo barību atkritumos.

Jautāta, kādēļ stārķi mēdz pārziemot Latvijā, Janaus pieļāva, ka pie vainas varētu būt vēla izšķilšanās: “Iespējams, tādi putni nav paguvuši apgūt lidspēju līdz laikam, kad visi pārējie dodas projām. Pēc tam viņiem kaut kā šis promceļošanas instinkts ir traucēts un viņi paliek šeit”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti