Latvijas lielākais ezers un ap to piegulošā ''Natura 2000'' teritorija ir ļoti nozīmīga daudzām īpaši aizsargājamām sugām. Dabas aizsardzības plāns tiek izstrādāts ar mērķi, lai mūsu rīcība būtu rokasgrāmata, kā saimniekot Lubāna mitrājā, lai šīs dabas vērtības saglabātu.
Taču virknei pašreizējo ieteikumu vietējie iedzīvotāji iebilst.
Kā norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) departamenta direktore Gita Strode, notikušas piecas sabiedriskās apspriešanas, kurās sarunas bijušas augstos toņos, un iedzīvotāji izteikuši pārmetumus gan Dabas aizsardzības pārvaldei, gan projekta izstrādātājiem.
"Katram novadam, katram pagastam bija savas problēmas. Visvairāk komentāru mēs esam saņēmuši no Balvu novada Bērzpils pagasta iedzīvotājiem, jo tur bija paredzēts paplašināt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, blakus esošos bioloģiski vērtīgos zālājus. Rēzeknes novada teritorijā mums lielākais strīdus objekts ir Austrumu dambis. Kas attiecas uz Madonas novadu, tur iedzīvotāji ļoti pārdzīvoja par zālāju apsaimniekošanu, jo Madonas novadā praktiski visas pļavas, kas ir Aiviekstes krastos, ir bioloģiski vērtīgie zālāji, un viņi cerēja, ka ar Dabas aizsardzības plānu viņiem kāds palīdzēs un izskaidros, kā savus zālājus apsaimniekot. Gulbenē arī bija iebildes par zālājiem, un Varakļānu novada pašvaldībai ļoti lielas platības ir ar Sosnovska latvāni – plāna ietvaros ir runa, kā apkarot latvāni, un viņi ļoti iebilst pret herbicīdu lietošanu," vietējo iedzīvotāju izteiktās bažas ilustrēja Strode.
Tiesa gan, tie ir tikai daži no jautājumiem, kas tiek apspriesti, izstrādājot dabas aizsardzības plānu, jo cilvēku intereses, kas šādos brīžos saskaras, ir ļoti dažādas.
"Jebkurā lielā dabas aizsargājamā teritorijā, kur dzīvo cilvēki, kur notiek kaut kāda neliela saimnieciskā darbība, vienmēr būs konflikts starp saimniecisko darbību un dabas interesēm. Ja tā ir maza teritorija, mazs liegums-purvs vai ezeriņš, tur parasti konflikti nerodas. Daļa priekšlikumu un argumentu ir demagoģiski un konspirācijas teoriju atbalstoši, bet daļa ir tiešām tādi, kur jāpievērš uzmanība. Piemēram, latvāņu ierobežošana aizsargjoslās. Paldies iedzīvotājiem uz to, ka vērsa uzmanību, jautājums ir ļoti strikti jāpārvērtē," atzina Strode.
Izmantojot herbicīdus latvāņu ierobežošanai, pastāv risks, ka, tos miglojot, herbicīdi nonāks ūdenstilpēs.
Vairāk nekā divu gadu garumā 10 eksperti izstrādāja Lubāna mitrāja Dabas aizsardzības plānu un papildus vēl darbojās 15 cilvēku konsultatīvā grupa. Viena no Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plāna skaļākajām un sarežģītākajām diskusijām bija par dambja iespējamo nojaukšanu. Tā bija ieplānota, lai uzlabotu Lubāna ezera ūdens kvalitāti. Turklāt Strode norādīja, ka šis dambis savulaik ticis uzbūvēts nevis kā plūdu risku dambis, bet gan lai izveidotu zivju dīķus.
SIA "Enviroprojekts" eksperti secināja, ka Austrumu dambja saglabāšana dabas vērtības nevairos. Kā norādīja projektu vadītāja Līga Blanka, ezers ir iedambēts no visām pusēm, tam nav dabīgo krastu un to izveide būtu ļoti nepieciešama, lai uzlabotu Lubāna ezera kvalitāti.
Īdeņu salas iedzīvotāja Anna Macāne uzskata, ka dambi nekādā gadījumā nevajag nojaukt, jo tad daļa teritorijas applūdīs un ies bojā vietējā tūrisma infrastruktūra. Strode norādīja, ka ir jāveic papildu izvērtējums un modelēšana, lai pārliecinātos, cik ļoti dambja nojaukšanas gadījumā mainīsies ūdens līmenis.
Hidroloģiskā modelēšana varētu palīdzēt noteikt, cik lielas platības potenciāli var applūst un kāds būtu Lubāna ezera ūdens līmenis. Ja tuvumā esošās mājas vai būves applūst, tad īpašniekiem ir jāizmaksā kompensācija.
Publiskajās apspriešanās ar virkni iebildumu iesaistījās arī mednieki. "Traģikomiski ir tie ierosinājumi. Iedomājieties, viņiem ir mērķis saglabāt medni un pavairot vilkus, kas ir medņa lielākais dabiskais ienaidnieks. Tas tā pavisam neloģiski skan, tāpat kā uzturēt balto zaķi, kura ienaidnieks ir vilks," sašutumu pauda vietējais iedzīvotājs, mednieks Jānis Reblis.
Tāpat ari medniekiem ir iebildumi pret svina munīcijas aizliegumu. Tiesa gan, svina munīcijas aizliegums, visticamāk, stāsies spēkā nevis aizsardzības plāna dēļ, bet gan tāpēc, ka spēkā stāsies Eiropas regula par svina munīcijas aizliegumu mitrājos. Brīdī, kad Lubānā mainīs regulējumu, visticamāk, par šo jautājumu diskusijas nebūs iespējamas, taču par dzīvnieku aizsardzību plāna izstrādātāji mednieku ieteikumus ņems vērā un konstruktīvi izvērtēs.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
