Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājas sāna jumtā šobrīd caur nelielu caurumu slejas zaļš augs ar nelieliem pumpuriem – tā ir Amerikas agave, kas zied reizi auga mūžā. Agaves ziedkāts negaidīti izslējies pirms diviem mēnešiem un Botāniskā dārza darbinieki stāsta, ka iepriekš šeit kāda no agavēm ziedējusi tikai aptuveni pirms divdesmit gadiem. Zieda kāts augumā slejoties vidēji par 10 centimetriem diennaktī, tādēļ jumtā nācies veidot lūku.
''Agave vairāk saistās ar Meksiku, tas ir augs, kas zied reizi mūžā. Tas var augt kādus 10 vai 15 gadus, un tad tas pēkšņi izdzen resnu, stingru ziednesi apmēram trīs un vairāk metru augstumā. Tad uzzied, apputeksnējas, ražo sēklas un izsējas, bet tā centrālā rozete iet bojā. Taču pats augs bojā neaiziet. Es šeit savām acīm tos ziedus neesmu redzējusi. Tie ziedi varētu būt katrs piecu centimetru lielumā zaļgani bālā krāsā,'' stāsta Augu mājas speciāliste Ingūna Gudrupa.
Eksperte pagaidām nevar prognozēt precīzu laiku, kad augs uzziedēs, taču, iespējams, tas notikšot ap saulgriežiem. LU Botāniskā dārza direktora vietniece zinātniskajā darbā Signe Tomsone vēl papildināja, ka kopumā kolekcijā ir 10 agaves sugas un iepriekš ziedējusi kāda cita:
''Mūsu dārzā tas ir retums, un arī Salaspilī Nacionālajā botāniskajā dārzā tas katru dienu nenotiek, [un nav redzams], ja vien kāds regulāri neapceļo pasauli. Eiropā vislabāk to var redzēt Vidusjūras zemēs, jo Eiropā agaves kā dekoratīvs augs populāras kļuva 19. gadsimtā un kopš tā laika nokļuvušas daudzviet savvaļā, bet trāpīt tieši uz ziedēšanas brīdi nav tik vienkārši.''
Informāciju par agaves ziedēšanas laiku Latvijas Universitātes pārstāvji sola ievietot savā mājaslapā.