Sākotnēji suņuku vēlējusies Aijas meita Arta, tomēr spēcīgākā saikne un draudzība ar mini špicu Tobiasu izveidojusies tieši Aijai.
Aija atzīst, ka par suņuku rūpējas un uztraucas gluži tāpat kā par savu meitu Artu. Kad abi uz kādu laiku ir šķirti, sievietei nav viegli.
"Mans bērns aizbrauca pie draudzenes un paņēma suni līdzi, es mājā raudāju. Tas bija kā bērnu atdot. Skatījos katru mantiņu. Domāju, tā kā uz neatgriešanos," stāstīja Aija.
Arī Dana un takšu meitene Lora ir nešķiramas draudzenes. Suņukam ģimenē ir īpaša vieta, kur atļauts tiek viss. "Viņai ļoti patīk gulēt gultā, baltos palagos," teica Dana.
Lora ir lieliska kompanjone, kurai kopā ar saimnieci patīk apmeklēt gan veikalus, gan arī kafejnīcas. Dana tik ļoti mīl savu suņuku, ka Lorai ko aizliegt ir grūti.
Arī Aija piekrīt, ka suņu puikam Tobiasam ko aizliegt vai stingrāku pateikt nenākas viegli. Šī iemesla dēļ viņa tikusi izraidīta no suņu skolas.
Kinologs Alberts Čipuštanovs par šādām attiecībām starp suni un saimnieku saka, ka suns ir diezgan racionāls dzīvnieks. "Cik daudz piedāvāsiet, tik viņš izmantos. Ja var dzīvot labāk, kāpēc nedzīvot labāk."
Suņuki sieviešu dzīvēs ieņem tik lielu lomu, ka nereti nākas saskarties ar nelielu tuvinieku nesapratni. "Parasti jau saka, ka mēs abas esam trakas," teica Aija. Tikmēr viņas meita Arta noteica: "Viņām tiešām tā mīlestība pret dzīvniekiem reizēm aiziet nedaudz par tālu."
Abas sievietes atzīst, ka rūpes pret suni disciplinē, jo viņam gluži tāpat kā ģimenes locekļiem ir jāvelta laiks, uzmanība un mīlestība.
