Lodveida sterafora – retais ķērpis, kas Latvijā nebija manīts 150 gadus

Reto ķērpi lodveida sferoforu (Sphaerophorus globosus) vairāk nekā 100 gadus Latvijā uzskatīja par izzudušu, bet šoruden to atklāja uz kāda smilšu atseguma Līgatnē, Latvijas Radio stāstīja ķērpju pētnieks Rolands Moisejevs.

Lodveida sterafora – retais ķērpis, kas Latvijā nebija manīts 150 gadus
00:00 / 05:12
Lejuplādēt

“Lodveida sferofora ir krūmveida laponis. Šim ķērpim ir izteikta centrālā daiva un tā ir gaiši brūna. Bet galos ir noapaļoti izaugumi. Centrālā daļa ir brūna, un ķērpja gali ir pelēki vai balti. Latvijā atrastā ķērpju sugas lapoņi ir 6 centimetrus lieli,” raksturoja Moisejevs.  

Šī suga ir reta – tā aug mežos uz kokiem, augsnes, kā arī Skandināvijā uz klintīm. Tai vajadzīgs augsts mitruma līmenis un nemainīgi vides apstākļi.

“Piemēram, ja tā sastopama mežos, tie ir veci meži ar ļoti augstu mitrumu. Latvijas apstākļos šādas dzīvotnes atrast ir sarežģīti,” atzina ķērpju pētnieks.  

Pirmo reizi lodveida steroforu Latvijā konstatēja pētnieks Andrejs Brutāns pirms 150 gadiem Slīterē. Pēc šīs atradnes Latvijā šī suga ilgi netika redzēta.

“Taču šogad septembrī ar kolēģi no Igaunijas mēs šo sugu atradām uz atseguma Līgatnē. Tas nozīmē, ka šīs suga Latvijā tomēr vēl nav izmirusi,” ar atradumu dalījās Moisejevs.

Līgatnē esošie smilšakmens atsegumi nav tipiska dzīvotne lodveida sferoforai, jo tā ir dinamiska vide un atsegumi var apaugt vai nogrūt.

Sarkanās grāmatas varoņi

Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.

“Tāpat šī suga ir prasīga pret mitrumu, un Latvijas atradnes gadījumā to nodrošina līdzās esoša upe, no kuras iztvaiko ūdens, kuru uzņem šie ķērpji. Taču uz šīs upes ir arī dambis un ir risks, ka, veicot izteiktas ūdenslīmeņu manipulācijas,  ūdens daudzums gadā var mainīties un atstāt negatīvu ietekmi uz šo sugas dzīvotni. Taču pašreiz Latvijā šajā ķērpju atradnē esam uzskaitījuši vismaz 45 lapoņus, kas klāj pusi no smilšakmens atseguma. Tas izskatās cerīgi,” atzina pētnieks.

Sugu var ietekmē arī klimata pārmaiņas, jo tā vairāk saistīta ar kalnu reģioniem.

“Latvijā atrastā sugas atradne ir kaut kāds rudiments. Baltijā tā ir atrasta tikai Latvijā un Igaunijā. Igaunijas gadījumā sugu konstatēja Sāremā uz akmeņiem, kas ir specifiski apstākļi, tie ir alvāru biotopi. Tāpēc Latvijai tas ir negaidīts atradums, bet šeit ir neliels ķērpju skaits, salīdzinot ar Igauniju, un, iespējams, mēs to nebijām pamanījuši,” pauda Moisejevs.

Sarkanajā grāmatā iepriekš šis ķērpis bija iekļauts reģionāli izmirušo sugu kategorijā. Šobrīd pēc vienīgās atradnes novērtēšanas Latvijā tai piešķirs kritiski apdraudētas sugas statusu ar augstāko izzušanas iespējamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt