Dienas ziņas

Ogrē plāno nozāģēt gandrīz 100 koku

Dienas ziņas

Laucienes pagastā sūdzas par nepatīkamu smaku

Ezeros sāk meklēt "spoku tīklus"

Limbažu puses ezeros sāk «spoku tīklu» medības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Zvejas tīkls, kas paredzēts zivju ķeršanai, var kļūt par ūdens sprostu putniem, zīdītājiem un arī cilvēkiem. Ja šādu tīklu ūdenī aizmirst vai atstāj pavisam, tad tas, neviena nekontrolēts, zveju turpina un nodara ļaunumu visai ūdenstilpei. Pasaules dabas fonds šos tīklus un citus ūdens sprostus nosaucis par spoku tīkliem un trešdien, 8.jūnijā, sācis to medības visā Latvijā. Par pirmo vietu, kur cīnīties ar “spoku tīkliem”, izraudzīts Augstrozes Lielezers Limbažu pusē.

Limbažu novoda pašvaldības aģentūras "ALDA" direktors Jānis Remess Limbažu puses ezerus apbraukā regulāri un cīnās arī ar maluzvejniecību. Viņš stāsta, ka aizliegums tur zvejot ar zvejas tīkliem maluzvejniekiem nav šķērslis un reiz kāds tur pretlikumīgi izvietojis pat septiņus zvejas tīklus.

Šajās dienās pēc Pasaules dabas fonda un Latvijas Vides aizsardzības fonda aicinājuma tiek meklēti spoku tīkli – zvejas rīki, kas atstāti ūdenī un turpina sagūstīt zivis.

"Katru gadu izņem kādu pamesto tīklu, kur tā arī ir – ir sadalījušās zivis un ir arī svaigas zivis klāt. Mums pēdējais gadījums bija ar kaijām.

Kaijai bija āķis gan kājā, gan mutē – saķērusies bija. Es pieļauju domu, ka tas arī bija kāds pamestais vai norautais voblers. Neapzinīgi," sprieda Remess.

Pats "spoku tīklu" zvejošanas āķis tapis pirms gada, kad pirmoreiz Latvijā šādas aktivitātes izmēģināja Pārgaujas novadā. Tur piecos ezeros no ūdens kopumā izvilka aptuveni 20 kilogramus tīklu un neskaitāmus murdus un dažādus mānekļus. Šogad pārbaudīti tiks arī citu Vidzemes un Latgales novadu ezeri.

"Pirms tam šī akcija ir notikusi. Mūsu poļu kolēģi no Pasaules dabas fonda ir veikuši to jūrā un tad mēs no jūras pārnesām uz saldūdeņiem, jo arī Latvijā šī problēma saldūdeņos ir," teica Pasaules dabas fonda projektu vadītāja Kristīne Skrīvele.

Poļi pārmeklējuši Baltijas jūru un no ūdens izvilkuši tīklus, kas aptinušies nogrimušiem kuģu vrakiem. Āķis, ar ko tīklus meklēt saldūdens ūdenstilpnēs, radīts ievērojami mazāks, bet darbojas tieši pēc tāda pat principa.

Paši pamestie tīkli kaitējumu dabai nodara ilgstoši un tie laika gaitā arī nemainās, tie nesairst un sevī glabā tikai arvien vairāk zivju resursu, kas ar laiku turpat iet bojā.

Remess norāda, ka par iemeslu tīklu atstāšanai ūdenī varētu būt arī to zemā iegādes cena. "Ja viņš vienreiz ir noķēris, piemēram, zandartu, viņam jau tas tīkls ir atmaksājies. Tas tīklu lētums – tas arī ir viens no lielākajiem mīnusiem."

Lai arī Augstrozes Lielezerā divu stundu laikā atradām tikai sapinušās zvejas auklas, Remess teic, ka citā Limbažu puses ezerā paša laivas motors iepinies pamestos zvejas tīklos un tad nu vienīgais palīgs – ass nazis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti