Limbažu novadā pēta Ozolmuižas ezera ekosistēmu; kontrolzveja šogad arī vairākos Latgales ezeros 

Lai izprastu Ozolmuižas ezera ekosistēmu un izveidotu zivsaimniecības ekspluatācijas plānu, zinātnieki tajā veikuši kontrolzveju un pēc tam, izvērtējot secinājumus, izstrādās tālākās rīcības plānu. Paredzēts, ka šogad pētīs arī vairāku Latgales ezeru ekosistēmas. 

Limbažu novadā pēta Ozolmuižas ezera ekosistēmu
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Četri valsts zinātniskā institūta “Bior” pētnieki, ekipējušies ar aprīkojumu, piektdienas rītā devās ezerā līdz ar saullēktu, lai noslēgtu kontrolzveju Ozolmuižas ezerā. 

Ko tad īsti nozīmē kontrolzveja, skaidro pētnieks Edmunds Bērziņš: “Kontrolzveja nozīmē to, ka mēs saliekam dažāda veida, dažādu acu tīklus. Respektīvi, lai noķertu daudz sugu pēc iespējas vairāk. Liekam liekaču tīklus un žaunu tīklus. Izmantojam arī vēžu murdiņus, lai paskatītos, vai kāds vēzis redzams, un velkam arī tā saucamo mazuļu vadiņu, lai tieši sīkzivis varētu redzēt, kuras dzīvo pie grunts slāņa.”

Šogad pētniekiem kontrolzveja paredzēta vismaz 18 ezeros. Lai arī darbs esot grūts, cilvēku pieprasījums – liels.

Zinātnieki tīklus izlika dažādos dziļumos. Kā stāstīja pētnieki – Ozolmuižas ezerā gan īsti nevar izvērsties, jo tā forma ir līdzīga bļodai un maksimālais dziļums sasniedz vien metru un 80 centimetrus. Bet pats zinātniskais process ir sarežģītāks, nekā izskatās. 

Pētnieks Bērziņš norādīja – tā ir īpaša sistēma. Viņš skaidroja: “Tagad mēs viņas [zivis] saliekam. Spainis ir ar noteiktu tīklu – šīs zivis no viena tīkla. Tad mēs saliekam pa sugām, noņemam zvīņu paraugus, kas ir vecuma noteikšanai. Asariem, piemēram, žaunu vāki tiek izmantoti, lai vecumu noteiktu. Tālāk jau darbs laboratorijā – skatīties vecumus, skatīties, kādas sugas te ir dzīvojušas, un domāt – varbūt var kaut ko ielaist, varbūt, ka nekas nav jādara. Tālāk jau ir prātošanas darbs un atskaites.”

“Bior” pētniekiem šis ir vienīgais ezers Vidzemē, tālāk vasara tiks pavadīta Latgalē. 

“Šogad mums šis ir pirmais ezers, jo mums tā īstā vasaras sezona tā arī sākas ar jūniju. Jūlijs, augusts, tad ir nedēļa, 2-3 dienas – tā, ka līdz riebumam. Šogad visdrīzāk ies līdz kaut kādam oktobrim. Ir dažādi darbi – gan projekti, gan vienkārši zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumu izstrāde ezeriem. Un vēl jau arī citi darbi “Bior” – upes. Ļoti plašs darba apjoms,” pastāstīja Bērziņš.

Pētnieks lēš – pagaidām izskatās, ka Ozolmuižas ezeram uzlabojumi nebūs vajadzīgi.

“Bieži vien nav nepieciešams nemaz, laist zivis iekšā kā varbūt šajā gadījumā. Zivis ir pietiekami un sugu vairāk mēs te nevaram dabūt, varbūt, ka neko nevajag darīt, jā,” atzīmēja pētnieks.
Oficiālais atzinums gan gaidāms rudenī. Limbažu novada pašvaldības aģentūras “Alda” vadītājs Jānis Remess stāstīja, ka novada ezeri ir labā stāvoklī un līdzīgas aktivitātes citās ūdenstilpnēs nav vairs plānotas.

“Turpmākos gadus tad atkal sāksim. Mēs kā aģentūra apsaimniekotajos ezeros cenšamies ik pa pieciem gadiem veikt šīs kontrolzvejas, lai redzētu, kas notiek ezeros, kādas kustības mainījušās – vai dabas ietekmē, vai kaut kādā ietekmē kaut kas ir mainījies. Tas viss ir ļoti labi redzams, un vieglāk ir saprast, kādas zivis vajag papildināt, kam vairāk pievērst uzmanību. (..) Mums būs gan Limbažu Lielezerā, gan Augstrozes Lielezerā zivju resursu pavairošana – Limbažu Lielezerā līdaku mazuļiem un Augstrozes Lielezerā zandarta mazuļiem, to mēs jau gaidījām kādu laiku iepriekš. Arī pēc kontrolzvejām redzējām, ka vienā periodā viņas bija vai nu izslāpušas, vai kaut kas bija noticis. Bija nepieciešams palīdzēt,” norādīja Remess.

Tiesa, liela problēma vairākiem ezeriem ir balto zivju savairošanās, tādējādi ietekmējot ezera ekosistēmu. 

Remess sacīja: “Praktiski tas nozīmē, ka nav nozvejas, ar makšķerēm nevar izķert tādus daudzumus. Mums ilgstoši nav bijušas zvejas, līdz ar to tās baltās zivis arvien vairāk un vairāk savairojās. Viņas atkal noēd planktonus, kas ēd aļģes. Tā ķēdes reakcija nozīmē to, ka varētu būt vairāk aļģes.”

Aģentūras vadītājs piebilda – zinātniekiem būtu jāpievērš uzmanība šai problēmai, lai palīdzētu pārtraukt šo ķēdes reakciju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt