No zivju audzētavas “Pelči” Kuldīgas pusē uz Augstrozes Lielezeru atceļoja 30 tūstoši vēdzeļu mazuļu. Šī ir vienīgā vieta, kur Latvijā audzē vēdzeles, un pēdējos gados pieprasījums tieši pēc šīm zivīm palielinājies. Vēdzeles ir plēsēji un palīdz regulēt tā saucamo balto zivju skaitu, to mūsu ūdeņos savairojies pārāk daudz. "Plēsējs jau ir arī sanitārs. Tas, kas ir apslimis, saslimis, kas lēnāk peld, tos pa priekšu apēd," pastāstīja zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis.
Līdz makšķernieku lomam ezerā ielaistās vēdzeles izaugs apmēram trijos gados. Jāielāgo gan, ka šīs zivis ķersies naktīs un vēsākā laikā, jo tad tās kļūst aktīvas. Arī tāpēc Limbažu novada ezeru apsaimniekotāji vēlējušies tikt pie vēdzelēm, jo ar savu dzīves ritmu tās veiksmīgi nomaina zandartus un līdakas. Iepriekšējos gados ūdenstilpnes papildinātas arī ar šiem plēsējiem, tomēr nu secināts, ka to skaits ir pietiekošs. "Pēc kontrolzvejas mēs redzējām, ka viņas ir pietiekošā daudzumā, bet, protams, tās baltās zivis arī ir pietiekami daudz. Un tik daudz jau tās līdakas, zandartus nevar salaist, lai būtu pārbagāti. Bet kontrolzveja pierādīja to, ka ezeri ir diezgan bagātīgi ar zivīm," sacīja pašvaldības aģentūras “ALDA” direktors Jānis Remess.
Katrā zivju resursu pavairošanas reizē klāt cenšas būt arī Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji. Inspektors Uldis Lencbergs stāsta, ka par zivju mazuļu ielaišanu Latvijas ūdenstilpnēs apsaimniekotāji lielākoties gādā. Tāpat, līdz ar izmaiņām Zemes pārvaldības likumā, daudz vairāk atbildības būs pašvaldībām: "Jāatrod tās sadarbības metodes un pašvaldībām arvien vairāk būs jāiesaistās gan zivju mazuļu ielaišanā, gan nārsta nosargāšanā, kopumā ūdenstilpju apsaimniekošanā."
Zivju resursu papildināšanai līdzekļus Limbažu un Augstrozes Lielezeru apsaimniekotāji guva Latvijas Zivju fondā. Šogad fonds atbalstījis arī projektus par informatīvo stendu uzstādīšanu un aizsardzības aprīkojuma – laivas motora, novērošanas kameru, nakts redzamības un termo kameru iegādi.
