Zivju nārsta ligzdas tiek gatavotas no egļu zariem, piesienot tiem atsvaru un pludiņu. Lielākie ligzdu gatavošanas speciālisti nu šķiet ir Limbažu sākumskolas bērni - visas gandrīz 50 ligzdas, kas iegremdētas ezerā, gatavoja skolas vides pulciņa dalībnieki.
Pirms ligzdu veidošanas bērni skolā noskatījušies arī izglītojošu filmiņu par zivju nārstu.
Skolotāji vērtē, ka tieši šāda praktiska darbošanās skolēniem labāk palīdz nostiprināt jauniegūtās zināšanas. “Labāk paliek atmiņā. Jo pieaugušam cilvēkam jau arī tāpat ir. Jo viņš vairākas reizes darīs, jo labāk viņš zinās,” norāda Limbažu sākumskolas skolotāja Inga Rozīte-Losberga.
Aktivitātes īstenotāji pašvaldības aģentūra “ALDA”, kas apsaimnieko Limbažu apkārtnes ezerus, stāsta, ka Latvijā šāda metode nav nekāds jaunums, paši šādu pieredzi aizņēmušies no kaimiņiem Āsteres ezerā. Ligzdas palīdz nosargāt iznērstos ikrus, tie nav tik pieejami plēsīgajām zivīm. Tās ezerā tiek iegremdētas četru metru dziļumā, pielāgojoties tieši zandartu nārstošanas paradumiem. “Mēs ceram uz zandartiem, bet tur jau var iemājot arī kādi citi. Bet zandarti ir tie, kas dziļākajos ūdeņos nārsto, citi nārsto apmēram divu metru gultnē,” norāda pašvaldības aģentūras “ALDA” pārstāve Linda Viļumsone.
“Šie apstākļi ir fantastiski viņiem. Skuja pati par sevi ir asa, zivij patīk berzēties, viņai kut. Arī lašveidīgie, kad viņi upē nārsto, tad viņi [berzējas] oļos. Te arī līdzīgi apstākļi, oļi nav, bet skujas šoreiz,” komentē limbažnieks Zintis Pētersons.
Zandartu nārsts varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā, tas atkarīgs no ūdens temperatūras. Pēc tam plānots ligzdas pārbaudīt, vai ikri tajās tiešām atrodas un noteikt, kura zivs ligzdā nārstojusi. Vienā ligzdā vietas pietiek pat līdz 10 000 tikko šķīlušos zivju kāpuru, sasniedzot 2-3 centimetru garumu, mazuļi ligzdas pametīs un tad tās no ezera atkal izņems.
