Jūnija sākumā limbažnieki priecājās, ieraugot, ka Mazezera gulbju pāris pirmajā peldējienā izveda savas septiņas atvases. Diemžēl prieks par to bija īss. Pirms Jāņiem redakcijā atskanēja satraukts lasītājas zvans, kas vēstīja – Mazezera gulbji ar saviem mazuļiem šķērso tuvīnās tranzītielas krustojumu un pa gājēju ietvi dodas prom. Tāds gājiens pie visai dzīvās satiksmes darbdienas rītā gulbjiem varēja būt liktenīgs, tāpēc sargāt šo procesiju iesaistījās pašvaldības policija. Viņi mēģināja gulbju gājienu noturēt uz ietves, tomēr brīžam vajadzēja arī apturēt auto kustību uz ielas. Gulbji pēc aptuveni kilometra gājiena pa tranzītielu nogriezās no tā un devās Dūņezera virzienā. Cerams, ka viņi to ir sasnieguši sveiki un veseli. Aculiecinieku gan tam šobrīd vēl nav, jo Dūņezers nav tik labi pārredzams.
Limbažnieki ir satraukušies un nesaprot, kālab pēkšņi gulbji pameta ezeriņu pilsētā. Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko, kurš sevi dēvē par gulbju cilvēku, gan mierina, ka, lai arī šādi gulbju ģimenes jurģi Latvijā nenotiek masveidā, tas tomēr nav unikāls gadījums. Viņam zināms, ka reiz tāda ģimenīte ar visiem mazuļiem pat mērojusi vairāk nekā piecus kilometrus, pa vidu atpūšoties kādā upītē un dīķītī. Ik gadu tā pārceļo kādi 5-10 pāri. Viņš spriež, ka iespējamais jurģu iemesls ir vai nu tas, ka putnus šajā ezerā neapmierināja barības bāze, vai arī kāds ir tos iztraucējis. Viņš apliecināja, ka pieaugušie gulbji pirms tam noteikti jau izpētījuši vietu, uz kurieni dodas. Apkārtni un ūdenstilpes tie apzina jau pirms perēšanas vietas izvēles. Speciālists uzsvēra, ka galvenais - cilvēkiem nevajag iesaistīties gulbju dzīves regulēšanā. Tad var notikt arī sliktākais - vecāki, jūtoties iztraucēti, var pamest savus mazuļus un tad tie aizies bojā. Ja arī tagad kāds no mazajiem būs paputējis, gulbju pētnieks teic - tā vecākiem būs kaut rūgta, bet pieredze, ka nedrīkst ar gulbēniem doties tādā pārgājienā. Tiem nāksies saprast, ka citugad jāperē uzreiz tur, kur ir piemērotāka vieta. Visi mācoties, arī putni.
Limbažnieki, arī caurbraucēji seko gulbju dzīvei, jo Mazezers ir gluži kā uz delnas. Cilvēki pat par daudz mīl putnus, baro. Ne reizi vien laikrakstā aicināts cilvēkus nebarot putnus, bet velti. Tas ir bīstami arī tādēļ, ka tie pierod pie barošanas un var arī neaizlidot uz siltajām zemēm. Viens tāds gadījums arī bija, kad putns uzturējās ezerā līdz pat aizsalšanai. Pašvaldības ezeru apsaimniekotājs to paņēma savā kūtiņā, bet putns neizdzīvoja. Ezers atrodas tuvu ceļam, un tāpēc pirms pāris gadiem nācās vienu gulbi arī zaudēt. Putns bija izvēlējies nepareizu trajektoriju paceļoties un ietriecās pa ielu braucošā baļķvedējā. Toreiz cilvēki sprieda, ka būtu labi, ja uz ielām ezera tuvumā uzliktu informējošas zīmes, ka tuvumā dzīvo gulbji, lai braucēji būtu uzmanīgāki. Tas gan netika izdarīts.
