Līgatnes dabas takās priecē 13 mežacūkas, tostarp pieci mazi strīpainīši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Līgatnes dabas takās mežacūkas dzīvo kopš parka izveidošanas – 43 gadus. Četrus gadu desmitus cūku pāriem mazuļu nebija. Parka 40. jubilejā 11 gadus vecā Mūsa sagādāja pārsteigumu, pasaulē laižot pirmos sivēnus. Pirms teju 10 dienām pieci sivēni atskrēja rukšu pārim Magonei un Ansim, un tas ir Līgatnes dabas taku cūku ceturtais metiens. Sestdien parkā notiek Mežacūku dienas, un apmeklētāji var jaundzimušos aplūkot.

Līgatnes dabas takās priecē 13 mežacūkas, tostarp pieci mazi strīpainīši
00:00 / 02:46
Lejuplādēt
"Mums ir vēl visādas labas lietas Magonītei, laimīgajai māmiņa. - Kura ir laimīgā māmiņa? - Šitā! Magone! - Re, kur viņi nāk atpakaļ visi. - Cik viņu ir kopā? - Pieci. - Kur piektais? - Re, kur skrien, visi skrien. Tādi jūras cūkas augumā." - Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange māmiņai Magonei sagādājusi cienastu – ābolus un gaļu. Svītrainajos kažokos tērptie mazuļi kopā ar mammu aplūko savas mājas – cūku aploku.

Magone par pēcnācējiem parūpējusies jau otro reizi. Pērn 1.septembrī viņa pārsteigusi taku darbiniekus, mežacūkām neierastā laikā laižot pasaulē četrus rukšus. Tie ir jau krietni paaugušies un jaunuļu svītraino kažoku nomainījuši uz vienkrāsainu.

Viņu audzināšanu Magone uzticējusi aploka biedrenei Mūsai.

Magone ir mazo ruksīšu mamma, tētis ir Ansis. Viņš ir bara vadonis, un šobrīd Magone ir mīļākā sieva viņam. Magone patiesībā ir vienīgā tādā vecumā, kas ir derīga sievas un mātes pienākumiem.

Līgatnē ir vēl divas cūciņas – Mūsa un Grietiņa. 10 gadus vecajai Grietiņai bērnu nekad nav bijis. Bet Mūsa mammas priekus ir izbaudījusi. Inta Lange stāsta, Mūsa par māmiņu pirmo reizi kļuvusi 11 gados, cūku vecmāmiņu vecumā. Tik vēlu mežacūkām bērni nedzimst, tāpēc Mūsa sagādājusi pārsteigumu. Bet Magone ir trīs gadus veca.

Bara vienīgo vīrieti, augumā lielo kuili skaļajā kompānijā nemana. "Ansis šobrīd ir atdalīts un dzīvo atsevišķā istabiņā, lai viņš neuzmāktos jaunajai māmiņai. Domājam, ka nākamās nedēļas sākumā mēs varētu viņu laist ārā."

Mazie, rukši ir vien nedēļu veci, bet aktīvi tekalē pa voljēru.

"Pirmajā dienā viņi vairāk pa migu ar mammu gulšņā. Bet patiesībā viņi arī pirmajā dienā ir spējīgi staigāt apkārt un šņukurēt ar deguntiņiem un visu kaut ko darīt," stāsta Inta.

Turoties blakus mammai, sivēni labprāt iepazīst pasauli. Pakašā zemi, pagrauž kociņu vai kādu uz zemes palikušu barības kumosiņu. Rukši pieaug ātri. Jau dažu nedēļu vecumā sāk mieloties arī ar dzīvnieku kopēju atnestu ēdienu, ne tikai mammas pienu.

Sivēnteļu dzimums gan vēl nav noteikts. "To var vislabāk var pateikt, paceļot asti. Vai tad jau, ka viņi ir drusku lielāki, tad viņiem sākas tādas uzvedības izpausmes. Bet arī tādiem pusgadu veciem, ja mēs tā paskatāmies, neko diži jau zem astēm nevar redzēt," klāsta Inta. Viņa smejas - iespējams to vēl nezina arī mamma. Dzimums nav noskaidrots pat Magones pirmajiem bērniem, jau sešus mēnešus vecajiem rukšiem.Tāpēc sivēni pie vārdiem vēl nav tikuši.

Mežacūkām kāzas jeb pārošanās laiks ir decembrī. Grūsnības periods ilgst trīs mēnešus trīs nedēļas un trīs dienas. Pavasarī, vēlākais maija sākumā, sivēnmātēm dzimst mazuļi. Inta stāsta, ir arī gadījumi, kad rukši piedzimst rudenī. Tā bija Magonei ar pirmajiem bērniem. Savvaļā dzimušajiem tad ir grūti. Nāk ziema un ir sarežģīti sagādāt pārtiku. Līgatnes rukšiem par to galva nesāp. Viņu galds vienmēr ir bagātīgi klāts!

Kā Līgatnē mežacūkas sargā no cūku mēra, kas plosās daudzviet Latvijā? Inta saka, lielākais bieds un potenciālais sērgas ienesēs ir apmeklētāji:

"Apmeklētājs, kurš negrib mūsu iekšējas kārtības noteikumus akceptēt. Katram mājās ir kaut kādi labumi un vēl kaut kas, un, protams, tas lielais prieciņš pacienāt dzīvnieku. Bet viņi varbūt pat neapzinās, kādu draudu viņi rada. Jo jebkura barība, ko viņi atnes, viņa var būt ar kaut kādu cūku mēri, nu patiesībā potenciāli bīstama."

Arī ar gardumu no sava dārza kāds labticīgs apmeklētājs var atnest bīstamo slimību. Līgatnē no tā ļoti baidās. Inta Lange aicina apmeklētājus nedarīt pāri zvēriem un ēdienu viņiem nenest. Pārbarošana rukšiem var sagādāt arī vēdergraizes.

Kas ir rukšu lielākais gardums?. Inta saka – zīles. Un kartupeļi. Visu to parks sagādā paši.

"Cik kopā ir tagad rukšu ar visiem jaunuļiem? Tad ir jāsāk skaitīt. Mums ir četri lielie, tad mums ir četri pagājušā gada, tas ir jau astoņi. plus vēl pieci mazuļi - 13 cūkas kopā. Kārtīgs bars!" priecājas Inta Lange.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti