Līgatnes dabas takās piedzimuši pieci susurēni

Līgatnes dabas takās ģimenes pieaugumu ir sagaidījuši vieni no Latvijas dabā reti sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem – lielie susuri (Glis glis), informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis Valters Kinna.

Uz Līgatnes dabas takām septiņi lielie susuri atceļoja pērnā gada maijā no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza. Visu šo susuru senči ir pirms dažiem gadiem Gaujas Nacionālajā parkā atrastie, bez mātes palikušie susuri. Līgatnes dabas takās lielie susuri jūtas labi, un vienai no susuru dāmām ir piedzimuši pieci susurēni.

Savvaļā lielie susuri riestu sāk maijā pēc pamošanās no ziemas miega. Mazuļu dzimšanas laiks tiem parasti ir no jūlija līdz augustam. Līgatnes dabas takās lielajiem susuriem vienmēr ir pieejama barība un izmainījušies arī citi dzīves apstākļi, tāpēc tie, atšķirībā no susuriem savvaļā, ir aktīvāki arī gada aukstajos mēnešos.

Līgatnes dabas takās mazuļi nāca pasaulē jau maijā. Tagad tie ir krietni paaugušies un tos var pamanīt arī apmeklētāji.

Kā susuriem ierasts, mazuļus audzina viņu mamma. Līgatnes dabas taku susuru mājā mamma ir iekārtojusi midzeni speciāli susuriem būvētā būrītī. Susuru pētnieki šādus būrīšus izvieto arī dabā, jo šiem dzīvniekiem vajadzīgie koku dobumi vecos platlapju mežos ir atrodami aizvien mazāk. Gaidot ģimenes pieaugumu, susuru mamma būrīša iekšpusē meistaro 15–30 cm diametrā lielus midzeņus, savijot zariņus, bet midzeņu iekšpusi tās izklāj ar lapām, zāli un sūnām.

Līgatnes dabas takās lielajiem susuriem (Glis glis) ģimenes pieaugums.

Atšķirībā no sugas brāļiem savvaļā Līgatnes dabas takās lielie susuri ir aktīvi dažādos diennakts laikos. Tos var pamanīt ārpus savām midziņām arī dienā, turklāt ne tikai vasaras sezonā, bet arī pavasarī, rudenī un dažkārt pat ziemā. Līgatnes dabas takās lielo susuri lielākas izredzes ir ieraudzīt klusākajiem, vērīgākajiem un pacietīgākajiem vērotājiem.

Latvijā dzīvo četras susuru sugas, un lielais susuris ir augumā lielākā no tām. Visas susuru sugas Latvijā ir retas un aizsargājamas. Lielais susuris pārtiek galvenokārt no augu izcelsmes barības – dažādām sēklām, ogām un augļiem, riekstiem, zīlēm, sēnēm, jauniem dzinumiem,  pumpuriem, lapām un mizām. Reizēm tie mēdz mieloties arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, ko galvenokārt veido bezmugurkaulnieki un kukaiņi.

Lielais susuris ļoti veikli un graciozi pārvietojas pa koku stumbriem un zariem, kā arī ir spējīgs veikt vairākus metrus tālus lēcienus no koka uz koku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt