Susuru vakars Līgatnes dabas takās šovakar no astoņiem vakarā aicina interesentus iepazīt šīs mazpazīstamās miegapeles pašiem savām acīm.
"Susurs ir ļoti fascinējošs dzīvnieks, par kuru ikdienā zinām ļoti maz, jo lielāko daļu gada viņš guļ saldā miedziņā, tāpēc viņu sauc arī par miega peli vai gulētājžurku," skaidroja speciālists.
Gada aktīvajā periodā susuri iekārto savas migas koka dobumos vai būrīšos. Tie māk ļoti veikli un graciozi pārvietoties pa koku stumbriem un zariem, kā arī ir spējīgi veikt vairākus metrus tālus lēcienus no koka uz koku. Savus bērnus pasaulē arī laiž vai nu dobumos, vai putnu būrīšos.
"Patiesībā susuru ir ļoti maz. Latvijā ir trīs susuru sugas – lielais susurs, meža susurs un mazais susurs, bet viņu dzīvesveids ir tāds, ka mēs viņus nesastopam – astoņus mēnešus gadā viņi ir zem zemes miedziņā, bet atlikušajos gada mēnešos viņi ir aktīvi mežos, barojas gan ar augu izcelsmes barību, gan kukaiņiem. Viņu dzīvesveids ir grūti izsekojams – ikdienā mēs viņus nesatiekam," skaidroja Kinna.
Lielie susuri dzīvo ne tikai Līgatnes Dabas parka takās ekspozīcijā, kur tos visu cauru gadu var redzēt arī pa dienu, bet arī Gaujas Nacionālajā parkā, kur ir viņu dabiskās mītnes.
Dabā viņi ir krēslas un tumsas dzīvnieki. "Pie mums gan viņus var redzēt arī pa dienu, jo pieraduši pie labas dzīves: nav jāuztraucas par savu izdzīvošanu."
Susuru vakarā Līgatnes dabas takās zīdījdzīvnieku eksperts Valdis Pilāts dalīsies savos stāstos par susuru dzīvi, ko viņš pētījis vairāk nekā 15 gadus. "Vakara gaitā iepazīstināsim apmeklētājus ar dižsusuriem, kā jau nosaukums vēsta – Latvijas lielākajiem susuriem, kas pie mums dzīvo vien no 2020. gada un jau otro reizi pasaulē laiduši pēcnācējus."
Uz Līgatnes dabas takām septiņi lielie susuri atceļoja 2020. gada maijā no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza. Viņu senči ir pirms dažiem gadiem Gaujas Nacionālajā parkā atrastie, bez mātes palikušie susuri.