Liepājas ezera kopējā platība ir 37,15 kvadrātkilometri. Tas ir lagūnas tipa ezers, kuru mākslīgi rakts kanāls savieno ar Baltijas jūru. Līdz ar to ezerā nonāk sāļūdens un reizēm arī tajā mītošas zivis, savukārt ezera zivis barību nereti meklē jūrā. Šonedēļ Liepājas ezerā tīklus liek zinātnieki no uzņēmuma SIA "Saldūdeņu risinājumi", lai pētītu zivju populāciju un barību. Pirmie iespaidi esot labi.
"Daudzviet stāvoklis ir sliktāk nekā Liepājas ezerā. Ja skatāmies zivju resursu veselību, reti kur ir tā, kā šeit. Protams, redzam arī cilvēku ietekmi," atzina uzņēmuma vadītājs Matīss Žagars.
Biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns norādīja, ka ezerā līdz ar lietuūdeņiem nonāk lauksaimniecības mēslojums no laukiem: "Attīrīšanas iekārtas nespēj visu attīrīt, un tas veicina ezera aizaugšanu."
Katru noķerto zivi zinātnieki uzšķērž, lai redzētu, ko tā ēdusi, vēl nosaka zivs vecumu, un visus datus ievada datorā. Pēdējoreiz šāds monitorings Liepājas ezerā veikts 2005. gadā, pēc kura vadoties izstrādāja zivju resursu ekspluatācijas noteikumus.
Liepājas pašvaldībā uzskata, ka dati ir novecojuši un jāatjauno. Arī pētnieki uzskata, ka šādi monitoringi Latvijas upēs un ezeros būtu jāveic daudz biežāk, lai tos ilgtspējīgāk apsaimniekotu, taču vairumā gadījumu pašvaldībām tam pietrūkst naudas.
Liepājas domes Vides un veselības daļas vides pārvaldības konsultante Rita Emsiņa norādīja, ka projektu realizēs līdz 30. oktobrim: "Pētnieki arī izstrādās saistošos noteikumus. Skatīsimies, lai būtu nozvejas kontrole, lai var saprast, cik var atļaut zvejot, cik nē."
Zivju resursu pētījuma Liepājas ezerā un ekspluatācijas noteikumu izstrādes kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz 9 tūkstošus eiro, no kuriem lielāko daļu – nepilnus 8 tūkstošus sedz Zemkopības ministrijas Zivju fonds un pārējo Liepājas pašvaldība.
