Zušu mazuļi speciālās putuplasta kastēs uz Latviju atvesti ar lidmašīnu no Lielbritānijas. Pēc tālā ceļa tie ūdenī jāielaiž pēc iespējas ātrāk. Vērtīgais vedums tiek sadalīts pa četrām laivām, lai zivis nogādātu un izlaistu dažādās Liepājas ezera vietās.
“Ja viņi nepaspēs noslēpties zālītēs vai ieurbties dūņās, viņus tur var noķert kāds asaris. Paldies Dievam, ka asari aizpeldējuši jūrā baroties ar grunduļiem pēc nārsta,” saka biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns.
Vienā ar ūdeni piepildītā kastē ir trīs tūkstoši zušu mazuļu jeb tā dēvēto stikla zušu. Ar speciāliem murdiem tie sazvejoti Lielbritānijas upju grīvās, kurp tie ieradušies no zušu nārsta vietām Sargasu jūrā. Dabīgā migrācijas ceļā uz pastāvīgo dzīvesvietu Latvijas upēs un ezeros zivīm būtu jāmēro ļoti tāls, arī bīstams ceļš, atzīst speciālisti.
Kā liecina vērojumi, tad pēdējos gados Liepājas ezerā, tāpat kā citviet Eiropā, zušu acīmredzami palicis mazāk. “Varbūt tas saistīts ar klimata pārmaiņām vai ostas tīrīšanas darbiem. Pirms “padsmit” gadiem ezerā tā saucamajos laideņos, ko zvejnieki bija nolikuši, diezgan brangi zuši bija. Pēdējā laikā pa vienam otram ir redzēts,” saka Liepājas ezera sabiedriskais inspektors Artis Būmeistars.
Zuši, atšķirībā no ezerā sastopamajām zivju sugām, aug ļoti lēni. Pieauguši tie kļūst pēc pieciem gadiem sešiem, sasniedzot 30-40 centimetru garumu, taču makšķerēt šāda izmēra zušus ir aizliegts. “Jābūt ne mazāk kā 50 centimetriem. Viņi ļoti lēni aug. Vēdzeles, ko laidām, pēc trim gadiem ķeramas, tad zušiem vismaz astoņi gadi un vairāk,” norāda Būmeistars.
Pēc vairākiem gadiem daļa no pieaugušajiem un nenozvejotajiem zušiem dosies atpakaļ uz Sargasu jūru, lai laistu pasaulē pēcnācējus, kuri visiem spēkiem centīsies atgriezties savu vecāku dzīvesvietā. Zušu populācijas atjaunošanu finansē Eiropas Savienība. Iepriekš Liepājas ezerā to krājumi papildināti 2014.gadā.
