Liepāja ir viena no pašvaldībām Latvijā, kas, biologu un citu vides ekspertu mudināta, sākusi pievērst uzmanību kāpu atbrīvošanai no invazīvām sugām un nekontrolētas aizaugšanas.
Agrāk aizsargāt nozīmēja neko nedarīt, bet tagad šis jēdziens nozīmē - vai nu neko nedarīt, vai tomēr nedaudz iejaukties, saka botāniķe Brigita Laime. Latvijā pašvaldības sākušas pievērst lielāku uzmanību kāpu aizaugšanai un šobrīd arvien vairāk uzdrošinās ķerties klāt kāpu biotopu sakopšanai:
„Kaut ko mazliet pacērtot, vai varbūt pat kārtīgi sākt saimniekot ar cirvi, zāģi, izkapti, kā tas ir bijis agrāk. Ir jādomā, lai būtu stabili un jūra nenāktu virsū. Apsaimniekošana ir aizsardzības sastāvdaļa.''
Liepājā šobrīd aptuveni viena kilometra garumā iepretim Jūrmalas parkam tiek izzāģēti krūmi un koki. Izvāktas tiek gan invazīvās sugas – augi, kas nav raksturīgi kāpām, gan priedes, kas pārāk cieši saaugušas.
Par šī brīža darbiem stāsta pilsētas dārzniece Alda Damberga:
„Šobrīd projekts ir no Kūrmājas prospekta pagarinājuma līdz Jūrmalas ielai, aptuveni 25 metru platā joslā, kur ir izveidojusies vislielākais apaugums. Pārsvarā tiks izņemti ārā lapu koki, saglabājot kādu iesējušos ainaviski skaistu ozolu vai kļavu. Tiks retinātas priedītes, jo daudzas ir uz nokalšanas robežas.”
Piejūras kāpās daudzviet Latvijā šobrīd veidojas jau kritiska situācija, jo invazīvās sugas sāk pārņemt kāpām raksturīgos augus, turklāt maina ainavu. Liepājā pie Dienvidu mola labi var redzēt smiltsērkšķu audzes. Nākotnē, visticamāk, nāksies ķerties klāt arī tām.
„Te ir papeles, putni no parka sanesuši klintenes, sniegogas. Protams, ir arī kārklu stādījumi, lai kāpas veidotos. Smiltsērkšķi, segliņi, kas pierasti upju krastos. Atnesuši putni, zvēri, arī cilvēki sastādījuši,” stāsta pilsētas dārzniece.
Agrāk nācies domāt, kā kāpas pasargāt, bet tagad pašu stādītais jāsāk pakāpeniski izzāģēt un sakopt. Cilvēkiem par šiem darbiem un faktu, ka mainīsies piejūras kāpu ainava un pavērsies plašāks skats uz kāpām, nevajadzētu satraukties, uzskata dārzniece:
„Cilvēkiem ir dziļi iesakņojies stereotips, ka kāpās neko nevar zāģēt. Ja kaut ko izzāģēs, tad tūlīt pilsētā būs smiltis. Augiem vajadzīga dzīves telpa, gaisma, barības vielas. Ja tas tā nav, attīstās slimības.”
Piekrastes kopšana Liepājā notiek, ievērojot aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kas sagatavotas Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī ņemot vērā ekspertu atzinumus, kas pieņemti pilsētas teritorijas plānojuma un pludmales tematiskā plānojuma izstrādes gaitā.
