Dienas ziņas

Spriedze starp Krieviju un Rietumiem nemazinās

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pie Tosmares ezera atjauno retu biotopu

Liepājā pie Tosmares ezera atjauno retu biotopu

Liepājā, Tosmares ezera krastā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi kaļķainā zāļu purva atjaunošanu, aptuveni 23 hektāru plašu teritoriju atbrīvojot no kokiem un krūmiem. Kaļķainie zāļu purvi Eiropā ir reti sastopami, un dabas liegumā “Tosmare” tas aizauguma dēļ pamazām pārvēršas par mežu. Dabas aizsardzības speciālisti apņēmušies to nepieļaut, lai neizzustu tikai šai konkrētajai videi raksturīgās augu un gliemežu sugas.

Starp Liepāju un Dienvidkurzemes novadu esošais aptuveni četrus kvadrātkilometrus lielais Tosmares ezers agrāk veiktās meliorācijas un citu iemeslu dēļ pamazām aizaug, pakāpeniski pārvēršoties purvā.

“Šī vieta, kur stāvam, jau skaitās kā Tosmares ezers, ūdens, bet no ezera neko neredzam. Atsevišķas lāmas izvietotas dziļāk,” rādīja DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Zem tur esošā purva ir vēl neizpētīta biezuma dolomīta slānis, kas augsnē rada kaļķainu vidi un ļauj labi augt citviet Eiropā reti sastopamām gliemežu un augu, piemēram, dažādu savvaļas orhideju sugām. Pirms vairākiem gadu desmitiem ezera krastos pļauta zāle kūts pakaišiem, bet, mainoties lauksaimniecības metodēm, tas vairs nenotiek, tāpēc purvs aizaug ar kokiem un krūmiem.

Šogad Eiropas Savienības finansētā projektā sākta koku un krūmu ciršana, lai novērstu purva iztvaikošanu un pārvēršanos par mežu.

“Ja mums veiksies, tas būs paraugs, kas līdzvērtīgās teritorijās jādara. Kā mācību līdzeklis. Jo diezgan bieži pierādījies, ka prakse ir stipri labāka par teorijas mācīšanu. Šis ir tikai viens no objektiem, kur centīsimies atgūt tādu purva platību, kāda bija pirms gadu desmitiem,” pastāstīja DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš.

Darbus purvā plānots pabeigt līdz marta vidum, kad sāksies putnu ligzdošanas sezona.

Citviet Latvijā dabiskās pļavas no aizaugšanas pasargā savvaļas zālēdāju ganāmpulki, taču kaļķainā purva gadījumā tas nederot, jo tur augošā zāle lopiem negaršo. Tātad Dabas aizsardzības pārvaldei pēc kāda laika tur atkal nāksies atgriezties.

“Noteikti pļausim atkal šos kokaugus, krūmus. Cik bieži tas notiks, skatīsimies no apstākļiem, bet prognozējam 3–5 gadu periodā atkārtoti nākt iekšā. Pļaušana būs stipri lētāk nekā pašreizējie ieguldījumi, kad esam atlaiduši gadu desmitiem un tad apķeramies, kā, jā, vajadzētu kaut ko darīt,” skaidroja Čakstiņš.

Šogad arī plānots pabeigt Tosmares ezera dabas aizsardzības plānu, kurā Liepājas pašvaldība cer iekļaut dabas tūrisma piedāvājumu.

“Mūsu redzējums ir veidot vismaz vienu vai vairākas dabas takas, lai iedzīvotāji varētu baudīt dabas vērtības.

 Protams, ar izglītojošu funkciju, lai var saprast, izzināt, kas tad tur ir,” pastāstīja Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece.

Dabas aizsardzības pārvalde pret šo ideju nav noraidoša. Aicina sabiedrību iesniegt priekšlikumus par Tosmares ezera turpmāko izmantošanu, protams, respektējot faktu, ka tas iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt