Dienas ziņas

Siena talka ""Straumēnu"" noskaņās

Dienas ziņas

Atklāj lidmašīnu apkopes centru

Aitas pļāvēju vietā

Lielvārdē uz salu ar laivām aizvizina 20 aitas un jērus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šovasar Latvijā vairāk nekā 20 pļavās ierasto pļaušanu aizvieto mobilā ganāmpulka aitas un govis, noganot gandrīz 300 hektārus. Ganāmpulks Latvijas pļavās strādā jau trīs vasaras, taču pirmo reizi tas devies uz salu Daugavā pie Lielvārdes.

Divdesmit aitas un jēri šajā vasarā būs Daugavas vidū pie Lielvārdes esošās Kaibalas salas pastāvīgie iemītnieki. Viņu uzdevums - noganīt aptuveni vienu hektāru dabiskās pļavas. Lai savu uzdevumu varētu veikt, uz salu gan aitas, gan jēri nogādāti ar laivām.

‘’Aitas ir izvēlētas tādēļ, ka šī ir sala – liellopus būtu grūti pārvest uz šejieni un tiem šī sala ir par mazu,” skaidroja Lielvārdes novada pašvaldības vides inženiere Sandra Pudāne.

Kaibalas sala ir daļa no īpaši aizsargājamās teritorija – tā ietilpst “Nature 2000” lieguma teritorijā, kas ir ļoti piemērota ligzdošanai daudzām putnu sugām, tostarp īpaši aizsargājamām Latvijas un Eiropas Savienības mērogā.

Arī uz salas augošā zālāja biotops ir aizsargājams Eiropas Savienības mērogā. Bioloģiski vērtīgajā zālājā ir liela augu daudzveidība. “Varētu būt 70 līdz 100 dažādas sugas uz vienu kvadrātmetru,” norādīja Pudāne.

Kaibalas salā mītošās aitas un jēri ir vien daļa no Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka. Ganāmpulkam tika rūpīgi izraudzītas dzīvnieku šķirnes, piemēram, govīm tā ir Galoveja šķirne - maza auguma, mierīgas un bez ragiem.  

Lielvārdē uz salas mobilais ganāmpulks uzturēsies līdz septembrim. Interesentiem ir iespēja doties aitas apciemot, taču speciālisti lūdz tās nedzenāt.

‘’Aitas ir diezgan nesabiedriskas, tās nevēlas cilvēku klātbūtni un bēgs pa salu. Līdz ar to aitas labāk var dzirdēt, nevis redzēt – tām ir zvaniņi kaklos,” paskaidroja pašvaldības pārstāve Pudāne.

Mobilā ganāmpulka pakalpojumu izmanto gan pašvaldības, gan privātie uzņēmēji. Kā norāda fonda pārstāvji - izmaksas ir līdzvērtīgas pļaušanas izmaksām, izmantojot cilvēkresursus, vien šajā gadījumā tas ir dabai draudzīgāks veids.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti