Vides fakti

Šķirot vai nešķirot 2

Vides fakti

Briežutis – asinskārie parazīti

Klimata pārmaiņas

Liels sausums ar pēkšņiem nokrišņiem – kādi ir klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai?

Vārdu salikums “klimata pārmaiņas” dzirdams arvien biežāk, taču Latvijas sabiedrībā joprojām ir vāja izpratne par iespējamiem negatīvajiem scenārijiem un to, ko katrs var darīt, lai tos novērstu. Eksperti kā vienas no iespējamām izmaiņām Latvijā min lielāku sausumu, kas mīsies ar pēkšņiem nokrišņiem, kā arī dabas daudzveidības samazināšanos.

Latvijas Dabas fonds (LDF) ir uzsācis kampaņu “Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!”, kuras ietvaros ir publicēti arī divi visnotaļ baisi videoklipi. Kā skaidro projekta “Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!” vadītāja Maija Ušča, videoklipi nav nofilmēti reālajā vidē, bet ir īpaši sagatavoti, lai parādītu, kā klimata pārmaiņas varētu izskatīties, ja tās pilnā apmērā mūs piemeklētu jau šodien. Tajos pārspīlētā veidā ir atainots plūdu risks, vētras, ugunsgrēki un citas dabas stihijas, kas, saskaņā ar prognozēm, Latviju varētu  piemeklēt tuvākajā laikā.

Latvijas Dabas fonda kampaņas video:

 

 

Komentējot izmaiņas, kas klimata maiņas ietekmē varētu būt aktuālas Latvijai, Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis min temperatūras un mitruma izmaiņas. “Mums būs sausāks ar krasām svārstībām – pēkšņiem, krasiem nokrišņiem. Mēs, protams, tāpat kā visur pasaulē, varam rēķināties ar lielākiem ekstrēmiem,” skaidro Rozītis.

Lai ilustrētu, kā mēs ikviens varam ietekmēt klimata pārmaiņu gaitu, kampaņas “Sveicieni no klimata pārmaiņām” ietvaros ir sagatavoti stāsti par 13 vienkāršiem ikdienas paradumiem, ko jebkurš var ieviest ikdienā. “Katrs cilvēks var savā ikdienā izvērtēt pārvietošanos – var pārvietoties klimatam draudzīgāk, izvēlēties velosipēdu vai iet ar kājām, braukt ar sabiedrisko transportu un mazāk izmantot automašīnu kā pārvietošanās līdzekli, vai izmantot elektroauto. Mēs noteikti varam domāt par to, ko ēdam ikdienā, kas arī ir liels klimata pārmaiņu ietekmētājs. Mēs varam izvēlēties bioloģiskus produktus. Mēs varam samazināt radīto atkritumu daudzumu, būt energoefektīvi, samazināt iegādāto apģērbu daudzumu, jo apģērbu un apavu ražošana rada 10% no visām siltumnīcas efekta gāzu emisijām,” norāda Ušča.

Viens no aspektiem, kas ar klimata izmaiņām ir ļoti cieši saistīts, ir dabas daudzveidības samazināšanās. Kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, klimata pārmaiņu dēļ daļa sugu izzudīs, bet daļa jaunu sugu ieceļos no dienvidiem.

“Jau pirms 10 un vairāk gadiem mēs ievērojām, ka vecajos muižu parkos dendroloģiskajos stādījumos sāk intensīvāk sēties Dienvideiropas koku sugas.

Pagājušajā gadā mēs jau ļoti uztraucāmies par to, kā izšūpotajām, iekaltušajām eglēm ir uzklupis astoņzobu mizgrauzis un šī nelaime nav tikai mūsējā. Piemēram, Rietumeiropā, Vācijā mežsaimnieki atzīst, ka pēdējos trīs gadus ne ar ko citu nav nodarbojušies, kā tikai zāģējuši ārā astoņzobu mizgrauža nogalētās egles,” stāsta Svilāns.

Lai novērstu neatgriezeniskas un bīstamas izmaiņas, teju visas valstis ir apņēmušās ierobežot klimata pārmaiņas, taču Latvijā sabiedrības izpratne par šiem jautājumiem ir vāja. Tikai 42% Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka klimata pārmaiņas ir būtiska pasaules problēma.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt