„Šeit apakšā ir šīs sarkanās senās augsnes, bet augstāk ir pelēkās, un milzīgs atradums.
Tas notika patiesi negaidīti. Vienkārši daži kauli izkrita no klints.
Ar šiem fragmentiem esam spējuši izveidot lielāko Eiropas sauszemes gaļēdāja dinozaura Eiropā atveidu. Tas ir absolūti pārsteidzoši,” atzina Portsmutas universitātes doktors Džeremijs Lokvuds.
Zinātnieki pētījumu gaitā noskaidroja, ka kauli piederēja divkājainam plēsīgam dinozauram, kura galva pēc izskata bija līdzīga mūsdienu krokodila galvai. Plēsoņa bija vairāk nekā 10 metrus garš, svēra vairākas tonnas un dzīvoja apmēram pirms 125 miljoniem gadu.
Dinozauru muzeja pārstāvis Simons Penns tēlaini norādīja, ka senajam dzīvniekam bija neticami daudz un lieli zobi ļoti garā galvaskausā, bet nagi uz lielā pirksta bija līdzīgi milzu makšķerāķim, tāpēc neviens cilvēks nebūtu priecīgs ar to sastapties. Dzīvniekam, pēc atraduma vietas, dots vārds „baltās klints spinozaurīds”.
