Parasti tieši ostas, fermas vai ražojoši uzņēmumi ir lielākie smaku radītāji.
"Mums dažreiz ienāk iedzīvotāju sūdzības, piemēram, kaimiņš kaut ko cep un nāk smakas vai kāds dūmenis izbūvēts nelikumīgi un iekšā nāk dūmu smakas. Taču tas neattiecas uz mums. Mēs to nekontrolējam," paskaidro Valsts vides dienesta Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Lapsiņš.
Dienesta rīcībā ir astoņi oflaktometri – tās ir speciālas ierīces smaku noteikšanai. "Baloni ir uzpildīti ar tīru gaisu. Ja tiek saņemta sūdzība, inspektors atver balonu, viņam pusminūti ir jāpaelpo tīrs gaiss un šo iekārtu skrūvējot vaļā, parādās vienības un inspektors elpojot lēnām skrūvē līdz beidzot viņš sajūt smaku. Tieik noteikts pie kādas atzīmes viņš ir sajutis un pēc tabulas var noteikt, cik smaku vienības tanī brīdī ir gaisā,'' kontroles procesu skaidro Lapsiņš.
Zināmā mērā smaku noteikšana ir inspektora subjektīvs vērtējums, jo viss ir atkarīgs no ožas. Ja smaka sasniedz piecas vienības, tad tas tiek uzskatīts par pārkāpumu, ja mazāk, tad uzņēmumam nedraud nekādas sankcijas, neskatoties uz to, ka cilvēki ar saviem deguniem sajūt nepatīkamu aromātu.
Piemēram, rīdzinieku deguniem lielāko diskomfortu izraisa ostas darbība. "Problēmas ar smakām pārsvarā ir no naftas produktu tranzīta – tas ir ostas rajons, tā ir dzelzceļa līnija pa kuru kustas naftas produktu cisternas," norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks - vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
VVD nenoliedz, ka lielākie smakotāji Latvijā ik gadu ir ostas. Tomēr vairumā pārbaužu konstatēts, smakas gaisā atbilst likumā noteiktajai pieļaujamai robežai, neskatoties uz diskomfortu iedzīvotājiem. Kopumā Valsts vides dienests pērn saņēmis 162 sūdzības. Nepatīkamā aromāta kontroli šī iestāde veic bez maksas, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka smaka ir gaistoša un, kamēr inspektors ierodas notikuma vietā, tā var jau būt izzudusi.
