Zoologs Ji Huepins skaidroja: „Lielo pandu senču atklāšana bija negaidīta. Mūsu programmas sākotnējais nolūks bija meklēt seno primātu fosilijas, kas varētu raksturot pārejas posmu no pērtiķiem uz cilvēkiem. Papildu senajiem pērtiķiem mēs atradām lielu skaitu citu dzīvnieku atliekas, tai skaitā pandu senču zobu fosilijas un pēc tam to „viltus īkšķi.”
Zinātnieki iepriekš uzskatīja, ka pirmās bambusu ēdošās milzu pandas dzīvoja pirms apmēram diviem miljoniem gadu, bet daži pētījumi liecināja, ka šim ieradumam ir tikai 10 tūkstoši gadu.
Evolūcijas gaitā dzīvniekiem ir izveidojies „papildu īkšķis”, kas ļauj satvert bambusa dzinumus, un tā paliekas bija starp fosilijām. Tieši pēc šī orgāna zinātnieki izdarīja secinājumu par ēšanas paradumiem. Vienlaikus tika atrasts arī pleca kauls, kas ļāva aprēķināt, ka toreiz pandu svars bija no 51 līdz 70 kilogramiem, kas ir nedaudz mazāk nekā mūsdienās dzīvojošiem šīs sugas pārstāvjiem.
Atklājumi ir interesanti un vēlreiz apliecina nepieciešamību īpaši rūpēties par dzīvniekiem, kas dzīvojuši miljoniem gadu, bet mūsdienās var izzust cilvēku darbības rezultātā.
