Līdzekļu trūkums kavē upju attīrīšanu

Aizvadītā talka Noriņas upē apliecināja, ka kopīgiem spēkiem iespējams iztīrīt mazās upītes, kuras ir nozīmīgas lašveidīgo zivju nārstam. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" pie Salacas pietekupītes Noriņas pārliecinājās, ka svarīgs ir brīvprātīgo darbs, lai atbrīvotu taimiņiem ceļu uz nārsta vietām. Ne vienmēr vērtīgajam darbam pietiek līdzekļu, lai varētu izmantot modernu tehniku šim svarīgajam darbam - upju attīrīšanai.

"Talkas mērķis ir nojaukt aizsprostu, kur zivis jau 100 gadus nav varējušas tālāk tikt uz nārsta vietām pa upi uz augšu, jo šis aizsprosts vairs nav vajadzīgs. Tas netiek izmantots, tas agrāk tika uzbūvēts kā dzirnavu aizsprosts. Viss sen jau ir sabrucis, bet pats dambis no ozola koka ir palicis un šīs talkas mērķis ir nojaukt to, lai zivis varētu doties pa straumi augšup," stāsta Latvijas dabas fonda vadītājs Ģirts Strazdiņš.

Zivju migrācijas ceļa atjaunošana Noriņas upē notiek ar EKOenerģijas vides fonda atbalstu un jāteic, ka Salacas upe ar tās pietekām ir ļoti nozīmīga lašveidīgajām zivīm. "Joprojām katrs 15.Baltijas jūras dabiskais lasis savu dzimšanu ir sagaidījis Salacā vai Salacas pietekās un to es vienmēr atkārtoju - no Kopenhāgenas līdz Sanktpēterburgai Salaca ir lielākā, produktīvākā lašu upe," uzsver hidrobiologs Andris Urtāns.

Noriņas upe ir apmēram 11 kilometrus gara Salacas kreisā krasta pieteka un, tā kā Salaca ir tik nozīmīgs lašveidīgo nārsta ceļš, svarīgi ir attīrīt šīs upes mazās pietekas. Šī gada rudenī tika atjaunots Noriņas upes posms no bijušajām Norēnu dzirnavām līdz ietekai Salacā. "Pirms 20 gadiem šeit bija aizsprosts no sakritušiem kokiem, no alkšņiem, tik liels, ka mēs te strādājām vesela komanda visu dienu no rīta līdz vakaram vienā aizsprostā, šajā mazajā upītē un redziet, tie koki, kas ir iznesti - visus ar rokām nesām ārā. Tehnika maksā naudu, nav sponsoru, pārāk maz sponsoru. Īpašniekam pieder abi krasti, kuri nav attīrīti no alkšņiem. Tie ir pārauguši un sagāzušies, un visi būtu tīrāmi koki. Saimnieks jau var laicīgi tos maziņos sakopt un tie nekad negāzīsies. Viņam darbs un nauda. Tieši tā, nav kaut kāda vienota programma, ka būtu [uzlikts] par pienākumu saimniekam tīrīt upei krastus, nav tādu pienākumu," skaidro Urtāns.

Naudas trūkumus ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzas upes netiek attīrītas un bieži vien nākas paļauties uz iedzīvotāju brīvprātīgu vēlmi palīdzēt.

"Mums šeit vēl nav skaistā Eiropas pieredze, kad nevar atkauties no brīvprātīgajiem, mums brīvprātīgie ir jāuzrunā individuāli, katrs konkrēti, individuāli. Šī vasara ir parādījusi un uzrādījusi mūsu problēmas. Mazūdens apstākļos daudzām upēm lec laukā slēptās slimības. Ūdeņu nav, tie pazūd bebru dambjos, dažos gadījumos arī pazūd bijušajos dzirnavu dambjos, uzpludinājumos. Tādus pašus uzpludinājumus veido arī godprātīgi cilvēki, veidojot peldētavas, dārzu laistītavas," piebilst hidrobiologs Andris Urtāns.

Mazās Latvijas upītes ir neiedomājami skaistas un retais tās ir apskatījis. Arī tūrismam būtu vieta. "Jūs nemaz negribētu, lai te tagad brauc cilvēki ar autobusiem. Skaidrs, ka viss te [krasta klintī] tad būs sagravēts, iegravēts. - Jā, tā ir, protams, dilemma - mēs šobrīd sludinām, darām visu, lai īpaši aizsargājamās teritorijās nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, taisām laipas, taisām skatu laukumiņus. Bet, ja nebūs šīs laipas un skatu laukumiņi, tad varēs jebkurš pieiet klāt un atstāt savu briesmīgo, drausmīgo roku ar skrāpējumiem. Ja viens atstās, nebūs tik traki, bet, ja atstās 100 vai 1000, tad vienkārši viss nodrups," piebilda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) inspektors Gintārs Rubenis

Lai zinātu, ka ar upi viss ir kārtībā, pietiek noskaidrot vieglu patiesību - upe ir jādzird, tai ir jāčalo.

Bet šeit pie vecajām dzirnavām upe nečaloja, līdz ar to zivju ceļš bija liegts. Lielākais darbs jau ir padarīts, un dambis ir gandrīz nojaukts, bet oktobra vidū kopīgiem spēkiem pēdējā dambja daļa tika izņemta, tādējādi ļaujot lašveidīgajām zivīm meklēt nārsta vietas arī augšpus dambja.

"Jātīra ir šādas upes, kas ir kā cilvēkam artērijas, kas lielo upi nodrošina ar tīru un kvalitatīvu ūdeni. Šobrīd šai Norēnu upei bija problēma, pirms daudziem gadiem sabrukušās dzirnavas tika patīrītas, bet kāpes, kur bija saglabājušies lielie aizvari, mēs šodien varonīgi uzveicām un izcīnījām. Beidzot Norēnu upei nekas vairs nemaisa un neviens kāpiens netraucē, lai taimiņš varētu tikt vēl tālāk, lai viņam būtu vēl drošāka upe nārstam,'' skaidro Rubenis..

Vēl pirms trim nedēļām pie vecajām dzirnavām bija augsts dambis un zivis nevarēja tālāk doties nārstot. Tagad darbs ir paveikts, un ir iegūti vismaz divi kilometri upes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti