Nav dzērveņu gads
Raidījums "Vides fakti" dodas dzērvenēs kopā ar Veltas kundzi, kura katru gadu cītīgi lasa dzērvenes. Viņa jau iepriekš brīdināja, ka diez vai būs kaut litrs dzērveņu un tik tiešām - nekā.
"Citur varbūt kaut kur ir. Agrāk jau lietuvieši brauca tur uz Biržiem un cauras naktis gulēja un dzērvenes lasīja. Nu nav, nu šogad nav," stāsta kaislīgā ogotāja Veltas kundze.
Viņa atzīst, ka šogad nav dzērveņu gads.
Pat dziļi ieejot purvā, zābaki ir piesmelti un kājas ir nosalušas, taču dzērveņu nav.
Sevi pie pieredzējušiem ogotājiem pieskaita arī Valijas kundze, kas dzērvenes ir lasījusi Teiču rezervātā. Tā ir īpaši aizsargājama teritorija, tāpēc ogošanai tur ir jāsaņem īpaša atļauja. Salasītās ogas viņa pārdod tirgū. "Ja ir dzērveņu gads, tad kārtīgs ogotājs var salasīt kādus 40 litrus," norāda Valija. Viņa gan piekrīt, ka šogad ogu ir maz. "Laikam ir nosalušas. Salna ir bijusi liela," saka Valija.
Dzērveņu ražai beidzoties, savas ogas piedāvā uzpircēji
Reizēm gan Rīgas tirgū var iegādāties jau augustā lasītas dzērvenes, kas iepriekš ir plūktas zaļas un pēc tam ir nogatavinātas.
"Tās pārsvarā tirgo pārpircēji," paskaidro Ieva, kas meža dzērvenes lasa jau 15 gadus, norādot, ka tagad ogu lasītāji arī zaļas dzērvenes nesmādē.
Pirmās dzērvenes uzpircēji iepirka par aptuveni eiro kilogramā. Daudzi ogotāji atzīst, ka tāda iepirkuma cena nav izdevīga, jo tirgū vidējā cena par meža dzērvenēm ir trīs eiro par litru. Savukārt viens litru ogu ir tikai 600 grami.
"Šogad par dzērvenēm uzpircēji maksā 1,10 eiro kilogramā. Pagājušajā gadā bija 1,30 eiro. Pagājušajā gadā arī dzērveņu bija vairāk - visas ogas bija vairāk," saka Dzintra, kura ogas pārdod uzpircējiem. Viņa atzīst, ka cenām it kā vajadzētu būt lielākām, ja ogu ir kļuvis mazāk. Taču tā nav noticis.
Pārbaudījums mugurai un apmaldīšanas risks
Nereti pircējiem šķiet, ka dzērvenes ir pārāk dārgas.
Tomēr to lasīšana nav viegls darbs, jo mugura un pirksti ātri pagurst. Turklāt mežā un purvā var viegli apmaldīties.
"Katrā gadījumā drošāk ir iet divatā un tajā vietā, kur tu ej iekšā, vienmēr pieliec savu zīmīti, lai tu zini, ka tā ir tava," pamāca Veltas kundze.
Arī Valsts policija atzīst, ka pazudušu ogotāju rudenī netrūkst. "Ir tādi periodi, kad teju katru dienu par kādu [pazudušu] cilvēku tiek saņemtas šādas ziņas.
Kopumā tie noteikti ir ne 10, ne 20, bet, es pieņemu, vēl vairāk cilvēku, kuri ir pazuduši un kuru meklēšanā iesaistās policija," saka Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.
"Vides fakti" eksperimentā noskaidroja, ka suņi, kam ikdienā ir jāmeklē pazudušie sēņotāji, tos var atrast visai ātri. Raidījuma žurnālistu viens no policijas suņiem vārdā Drako atrod 20 minūtēs. Drako ir specializējies sprāgstvielu meklēšanā, taču viņa panākumu kontā ir arī desmitiem nomaldījušos sēņotāju un ogotāju.
Tomēr ne vienmēr kinologiem izdodas atrast apmaldījušos ogotājus. Suņu darbs ir apgrūtināts, ja līst lietus, ir stiprs vējš, vai arī pirms tam pazudušā cilvēka pēdās ir gājuši citi cilvēki.
Tāpēc, lai arī ogošana un sēņošana daudziem ir visnotaļ ienesīgs rūpals, ir jāatceras, ka, ejot mežā ir jāievēro vairākas lietas, lai sevi pasargātu. Līdzi jāņem uzlādēts telefons, ūdens, aukstā laikā arī sērkociņi.
