Nedzirdīgajiem

4. studija

Nedzirdīgajiem

Mazā piektdiena

Vides fakti

Līdz ar klimatu mainās arī putnu migrācija

Klimata pārmaiņas ietekmē putnus dažādos aspektos – kļūstot siltākam laikam, var rasties nobīdes dabas ciklos, taču nevar aizmirst arī par to, ka, mainoties klimatam, mainās arī putnu dzīvotnes ligzdošanas vietās, norādīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Zaudētāji šajā ziņā ir tālie gājputni, kas  ziemot lido uz Āfrikas valstīm un Āzijas dienvidiem, skaidroja ornitologs: “Sausums, Sahāras tuksneša izplešanās apgrūtina šo putnu jau tā sarežģīto ceļu uz ziemošanas vietām un atpakaļ. Turpretī tuvie migranti un nometnieki ir ieguvēji, jo paliek šeit un izdzīvojot rada lielāku konkurenci tālajiem gājputniem. Visapdraudētākās ir ziemeļu sugas, jo dienvidu sugas var izplesties uz siltākiem reģioniem ziemeļos. Piemēram, baltirbe – tai nav kur atkāpties, un tās izplatība sašaurinās”.

Jautāts par to, kā temperatūras izmaiņas ietekmē putnu barības pieejamību, Ķerus atsaucās uz klimata pārmaiņu prognozēm Latvijā, kas liek domāt,  ka izzūdoša parādība kļūs pavasara pali, kas gājputniem var izrādīties ļoti būtisks zaudējums.

Ja kļūst siltāks, nesakrāsies sniegs, neaizsals ūdens un neveidosies pali. Līdz ar to zudīs barošanās iespējas,

skaidroja Ķerus, kā vienu no būtiskākajām barošanās vietām minot Svētes palieni.

Pēdējo gados ir konstatēta populācijas samazināšanās tendence gan putnu sugām, kas ligzdo mežos, gan lauksaimniecības zemēs. Dramatisks populācijas kritums ir tādām putnu sugām kā plukšķis, mazais dzenis, dižraibais dzenis, peļu klijāns, parastā ūbele, grieze, brūnā čakste, mazais svilpis. Mežirbes un baltirbes gadījumā populācijas ir sarukušas pat par 90 procentiem.

Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Sintija Martinsone, sugu populācijas samazināšanās iemesli var būt gan konkrētai sugai nelabvēlīgie faktori tepat Latvijā, gan ārpus šīs zemes robežām, kas putnus ietekmē to migrācijas laikā un ziemošanas vietās.

“Veci meži ir retu un izzūdošu putnu sugu dzīvotnes. Tās nevar aizstāt jauni meži, kuros noteiktu vecumu nesasniegušie koki nav piemēroti šo sugu ligzdošanai. Tas var ļoti negatīvi ietekmēt sugu populācijas,” uzsver Martinsone.

Viena no Latvijā ligzdojošām sugām, ko izteikti skārušas klimata izmaiņas, ir lakstīgala. Prognozes liecina, ka līdz 2070. gadam attālums, kas šiem putniem būs jāpārvar migrācijas laikā palielināsies par 800 kilometriem, kas nozīmē, ka ceļā šie putni pavadīs par piecām dienām vairāk, nekā tas ir šobrīd. Šādas izmaiņas migrācijas ceļā putniem var izrādīties liktenīgas.

Klimata pārmaiņu jomā šonedēļ nozīmīgs notikums bija Eiropas Komisijas jaunā Klimata iniciatīva. Tās pamatideja ir līdz 2050. gadam panākt visu Eiropas valstu klimata neitralitāti. Tas nozīmē pilnībā samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām. Lai to izdarītu, nepieciešams klimata likums. Cik tālu ar to esam Latvijā, stāsta organizācijas «Zaļās Brīvības» klimata un enerģētikas politikas koordinatore Krista Pētersone:

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti