Līdaka: Dzīvnieku dresūra cirkā ir pazemojoša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc būtības cilvēks, atnākot uz cirku, vēlas redzēt to, ka spēj pakļaut un dresēt dzīvnieku, kas varenāks par viņu pašu. Tas ne vien pazemo dzīvnieku, bet arī nav pareizi no morālētiskā aspekta, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks. 100g kultūras" skaidroja Rīgas zoodārza atbalsta biedrības priekšēdētājs Ingmārs Līdaka.

Pret dzīvnieku izmantošanu cirkā iebilda arī laikmetīgā cirka festivāla “Re Re Rīga!” mākslinieciskais direktors Mārtiņš Ķibers un filosofs Artis Svece.

Svece atzina, ka laikmetā, kad tiek domāts par cilvēka un dabas mijiedarbību caur ekoloģiju, sadzīvošanu un rūpēm, simboliskā dabas pakļaušana cirkā kļūst lieka un nesaprotama.

Savukārt Ķibers pauda cieņu Rīgas cirkam, kas aizstāv tradicionālā cirka vērtības, taču vērtēja, ka laiks, kurā cirkā tiek izmantoti dzīvnieki, agrāk vai vēlāk beigsies.

Pretēju viedokli raidījumam pauda cirka ļaudis. Lāču dresētājs no Krievijas Sergejs Pričiņičs vēlmi aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā atzina par muļķīgu un skaidroja, ka lāči ir gudri un saprātīgi dzīvnieki, kas pieņem dzīvi cirkā. Turklāt, dzīvnieki ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki vispār nāk uz cirku, piebilda Pričiņičs.  

Aizliegumu cirkā izmantot dzīvniekus ar sašutumu uztver arī Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska. Viņa raidījumam apgalvoja, ka tādā gadījumā būtu jāaizliedz arī visi rotaļu lācīši un zvēriņi, jo cirkā bērni šo pasaku redz dzīvu. “Tas ir bērna sapņa iemiesojums,” teica Lipinska.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītājs Aivars Andersons gan šādam pamatojumam iebilda, sakot, ka tā vietā, lai argumentētu, ka kaut kas var pastāvēt tādēļ, ka patīk bērniem, būtu vairāk jādomā par to, kādu audzināšanu un vērtības viņiem piedāvājam.

Savukārt ar Lipinskas teikto par to, ka cirkā dzīvojošie dzīvnieki nebūtu īsti kvalificējami kā savvaļas dzīvnieki, mierā nebija Līdaka. Viņš skaidroja, ka cirks vēl nav tik sens, lai šie dzīvnieki būtu ģenētiski izmainīti. Līdaka atgādināja par lāci Bargo, kas līdz nonākšanai zoodārzā dzīvojis cirka zvēriem līdzīgos apstākļos, par ko liecina viņa nedabiskā telpas izjūta un ierobežotā kustību amplitūda.

“Lielākā daļa cirka dzīvnieku, kad neuzstājas, dzīvo ceļojuma būros, kur viņiem attīstās kustību un pasaules uztveres defekts, kuru izmainīt ir grūti. Daudziem dzīvniekiem tas paliek uz mūžu,” atzina Līdaka.

Runājot par dzīvnieku turēšanas apstākļiem cirkā, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Maira Riekstiņa atzina, ka cirka dzīvnieku vajadzības līdzinās savvaļas dzīvnieku vajadzībām, tādēļ viņi nemitīgi tiek pakļauti stresam. Savukārt noteiktās dzīvnieku labturības normas ir ļoti vispārinātas, turklāt, veicot uzraudzību, tās ne vienmēr var objektīvi izvērtēt. “Savvaļas dzīvnieku ir daudz, un noteikt kritērijus visu sugu dzīvniekiem nav iespējams," paskaidroja Riekstiņa.

Papildinot Riekstiņas teikto, Andersons atklāja, ka šī brīža likumdošana nenosaka gandrīz nekādus specifiskus turēšanas regulējumus nevienai no savvaļas dzīvnieku sugām, kas nozīmē, ka “praktiski iespējams darīt visu, kas ienāk prātā”.

“Tas nozīmē, ka varam ieslodzīt lāci pusotrā kvadrātmetrā, ka varam turēt pērtiķus nepilnā kvadrātmetrā, un nekas no tā nebūs pret labturības noteikumiem,” sacīja Andersons.

Rīgas Cirka šīs sezonas programmā vislielāko sajūsmu izraisa Natālijas Brešķo dresētie pērtiķi, taču interneta vietnē "Youtube.com" atrodams slēptās kameras pirms diviem gadiem uzņemts video, kas parāda, ar kādu nežēlību iestudēti aizraujošie priekšnesumi.

Tāpat šoruden Rīgas cirka repertuārā ir arī četru dresētu lāceņu priekšnesums. Visas lācenes dzimušas savvaļā, trīs no tām ir vienas nošautas lāču mammas atvases. “Tieši viņu nokļūšana cirkā ir cilvēku nežēlības sekas,” aizbildinājās Lipinska.

PVD apsekoja šo lāceņu turēšana apstākļus un noskaidroja, ka visiem četriem zvēriem ir kopējs pastaigu sprosts, taču pārsvarā katrs no tiem uzturas savā sprostā, kas ir divreiz mazāks par kopējo. Lāču dresētājs gan uzskata, ka apstākļi viņa dzīvniekiem ir labi.

Ziņots, ka oktobrā sākumā PVD atbalstījis organizācijas "Dzīvnieku brīvība" aicinājumu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā un citos ar dzīvnieku piedalīšanos saistītos pasākumos. Savu viedokli dienests iesniedzis Zemkopības ministrijas (ZM) dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvajai padomei. 

Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkos jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.

Saistībā ar šo dzīvnieku labturību Rīgā septembra nogalē pie cirka ēkas notika kārtējā protesta akcija, ko "Dzīvnieku brīvība" rīko ik pa laikam nolūkā pievērst sabiedrības uzmanību cirka dzīvnieku problēmai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti