Daces (vārds mainīts) ģimene izlēma ņemt suni, ko mīlēt un lolot ģimenei, ne izstādēm. Pazīstami audzētāji piedāvāja nopirkt cēlos “cane corso” kucēnus, un metienā bija 11 mazi skaistulīši. Ciltsraksti nebija svarīgi, bet cena gan – 400 eiro.
“Mums teikuši, ka ir veiktas ģenētiskās analīzes suņiem, ka ir bijuši pie acu ārstiem, suņi ir čempioni un ar papīriem. Bet tā kā pārošana nenotiek caur klubu, tad vienkārši nebūs ciltsrakstu,” stāsta Dace. Ģimene pat nepieļāva domu, kad suns bez dokumentiem var nozīmēt problēmas:
“Mums nebija ne mazāko šaubu, jo tie ir cilvēki, kurus mēs pazīstam. Vienkārši uzticējāmies.”
Taču jau pašā sākumā problēmas bija. “Skatāmies – pēc pirmās barošanas pumpa izmetās ausī. Zvanījām saimniekiem un prasījām, vai tas var būt no jaunās barības,” stāsta Dace.
Taču ar katru dienu suns sāka kasīties arvien vairāk, īpaši niez ķepas, vēders, purniņš un acis. Saimniece četrus mēnešus mainījusi barības, izmēģinājusi pat svaigēšanu, nu sākta arī “smagā artilērija” – neskaitāmie ārstu izmeklējumi, antibiotiku un hormonu terapija. Nelīdz nekas.
“Vakaros ir vienkārši traģēdija. Tad mēs suni gandrīz fiziski tura. Ja rotaļas nepalīdz, vienkārši jātur. Tagad viņa ir uzgājusi to, ka var pakasīties arī ar purnu,” stāsta Dace.
Dace sazinājusies ar citiem saimniekiem, kas paņēma suni no tā paša kucēnu metiena – problēmas tieši tās pašas. “Visu šo laiku – sešus mēnešus – viņš kasās visu laiku. Vairāk vai mazāk, bet kasās visu laiku. Naktī, dienā, visu laiku. Naktī kļūst mierīgāk, kad viņš pats aizmieg,” stāsta vēl viena kucēna saimnieks Juris (vārds mainīts).
Kucēnu īpašnieki informēja audzētāju, kurš piedāvāja arī risinājumu – kucēnus kā brāķētu preci paņemt atpakaļ, no kā jaunie saimnieki atteikušies.
LTV raidījums “Ķepa uz sirds” pieaicinātais veterinārārsts Normunds Fjodorovs pēc suņu apskates un analīžu veikšanas ir pārliecināts, ka kucēniem problēma ir iedzimta. “Skaidrs ir viens, ka tā ir imunoloģiska problēma. Jebkura imunoloģiska problēma tik agrīnā vecumā ir iedzimta patoloģija. Viņš vēl nav paspējis to iegūt. Reizēm viena problēma uzslāņojas otrai: sākas imunoloģiskas dabas problēmām, un pēc tam jau sākas cita saslimšana. Tādējādi veļas sniega pika,” norāda Fjodorovs.
Protams, ka neviens nenodrošina simtprocentīgu veselības garantiju, arī iegādājoties dzīvniekus ar ciltsrakstiem. Bet tas neatceļ atbildību no pavairotājiem, kuriem būtu ļoti rūpīgi jāseko līdzi, kādas ir dominējošās saslimšanas konkrētām šķirnēm.
“Ķepa uz sirds” sazinājās ar konkrēto audzētāju Andri Grasbergu, kurš no intervijas atteicās, un no sarunas attiecās arī viņa sieva, kura ir kucītes saimniece un juridiskā īpašniece. "Diemžēl nav tādu analīžu pirms pārošanas, kas ļautu izvairīties no alerģijas ne dzīvniekiem, ne cilvēkiem. Dzīvnieka iegāde vienmēr – gan attiecībā uz šo, gan citām saslimšanām, tai skaitā jebkura veida negadījumiem – ir risks kā krancītim, tā tīršķirnes sunim, par ko saimniekam jābūt gatavam parūpēties,” rakstiski norāda Grasbergs.
Abu kucēnu īpašnieki vēlas saglabāt anonimitāti – šobrīd neesot ne spēka, ne vēlēšanās šo situāciju risināt tiesas ceļā. Viņu vienīgā vēlme ir atrast iespēju izārstēt savus suņus, jo no viņiem ģimenes neatteiksies. Bet nākotne nav rožaina – priekšā ilgstošs un dārgs suņu ārstēšanas process, visticamāk, visā viņu dzīves garumā.
Ciltsdarbs ir ļoti ilgstošs un atbildīgs process. Pavairotajiem ir vērts aizdomāties, vai tiešām viņiem ar to būtu jānodarbojas un vai ir izsvērti visi argumenti, lai nevairotos ģenētiski problemātiski dzīvnieki, no kuriem daudzi saimnieki var vēlāk atteikties, un tad tie pārpildīs patversmes.
Pavairotāju atbildību pašlaik neviens neuzrauga un nepārbauda. Liela cerība gan ir, ka pārmaiņas nesis grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Bet jebkuram, kurš plāno šķirnes dzīvnieka iegādi, īpaši, ja cena ir aizdomīgi zema, jābūt vērīgam un nav jākautrējas pavairotājam uzdot daudzus jautājumus. Tas, kāds būs jaunais pirkums – prieks vai ciešanas nākotnē –, būs atkarīgs tikai un vienīgi no jauno saimnieku veselā saprāta.
