Latvijas Dabas fonds par gada dzīvotni jeb biotopu šogad pasludinājis lauku sētu, kurai tradicionāli ir liela loma dabas daudzveidības uzturēšanā Latvijas lauku ainavā. Biotopu pētnieks Viesturs Lārmanis stāsta, ka turklāt daudzveidība lauku sētā bagātina ainavu ar daudzveidīgām krāsām, skaņām un smaržām:
"Iemesli lauku sētas izvēlēi ir divi: viens saistīts ar Latvijas simtgades tuvošanos - lauku sēta ir vieta, kur mūsu kultūrvēsturiskā dimensija saplūst kopā ar dabas mantojuma lietām. Otrs - lauku sēta ir tā vieta, kur ikdienas solī cilvēka dzīve visvairāk saplūst ar savvaļas dabu. Tā ir vieta, kur mēs visvairāk varētu caur izpratni, savu rīcību pietuvināties harmoniskai dzīvei, domājot par to, kā nākotnē panākt, lai uz mūsu planētas būtu gan cilvēki, gan arī dabas daudzveidība. Vislabāk to saprast caur to, kas mums ir tiešā tuvumā."
Lauku sētā sastopamā dzīvība talkā var nākt arī saimniekiem, jo tur sastopamie iemītnieki pasargā dārzu no pārmērīgas kaitēkļu savairošanās un palīdz augu apputeksnēšanā. Lauku sētās augu un dzīvnieku sugu daudzveidību nodrošina gan pagalms un dārzs, gan ēkas. Dabas fonds ar gada dzīvotnes titulu vēlas izcelt gan vēsturisko lauku sētu, gan mūsdienu saimniecību pievārtes.
"Ja skatāmies uz senākiem laikiem, klasiskā lauku sēta tiešām ir tāda kā Jaunsudrabiņa aprakstītā, tur jau automātiski ir ļoti daudzas dažādas sugas, kas tur dzīvo, - uz veco guļbūvju pakšiem ligzdo putni, sienā ieurbies kāds kukainītis, zālājā ir augu daudzveidība - tur netiek kopti mauriņi, un pagalmam tuvu ir dzīvnieki. Kur ir mājdzīvnieki, tur arī visādas dzīvās radības, piemēram, kūtī ligzdojošās bezdelīgas. Bet arī moderna, mūsdienīga lauku sēta, kurā nav gluži bars ar mājlopiem pagalmā, var būt ļoti draudzīga dabas daudzveidībai, mūsdienās ir citas metodes, kā cilvēks ar dabu mijiedarbojas," stāsta Lārmanis.
Dabas fonds arī aicina ļaudis saimniekot ar izpratni par dabas vērtībām, lai lauku sētās varētu dzīvot kupls augu, putnu, zvēru, kukaiņu un citu dzīvnieku pulks.
Lārmanis papildina, ka daudzi dabai draudzīgi darbi lauku sētā ir pavisam vienkārši paveicami. Par būtiskāko pētnieks sauc tieši augu dažādību lauku sētā, ko pēc iespējas lielāku var panākt pēc zāles regulāras pļaušanas zāli savācot, nevis sasmalcināt un atstāt uz mauriņa. Vēl par citiem ieteikumiem turpina pētnieks:
"Ļoti vienkārši ir izveidot kukaiņu mājiņas - malkas bluķīšus nevis saskalda, bet tādus pašus sakrauj grēdiņā un ar urbi ieurbj dažāda resnuma caurumus, tad tur dzīvo kukainīši. Tāpat var dārzā speciāli atstāt kādu ieplīsušu māla puķu podiņu - tur dažkārt kamenes ierīko ligzdas. Protams, tradicionālā lieta - dažādi putnu būri. Ja pie mājas ir dīķis, parādās spāres vai dažādas varžu sugas un krupīši, kas, starp citu, arī palīdz dārzam dzīvot, tie vienu otru kaitēkli noķer."
Gada gaitā Latvijas Dabas fonds lauku sētai pievērsīs uzmanību dažādos izglītojošos semināros, kā arī veidos vairākus ikvienam pieejamus materiālus par to, kā katrs saimnieks dabas daudzveidību var piesaistīt savai sētai.
