Laucis – attālais dzērves radinieks, kam nepatīk lidot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Laucī ārēju līdzību ar dzērvi nav viegli saskatīt, taču šis putns sistemātiski pieder dumbrvistiņu dzimtai, kura ietilpst dzērvjveidīgo putnu kārtā. Kā redzams, zooloģijā "radniecība" nebūt nav sinonīms "ārējai līdzībai". Lauči galvenokārt dzīvo seklos, aizaugošos ūdeņos, tāpēc viņiem, tāpat kā dzērvēm, kājas pielāgotas staigāšanai dūkstainās vietās – to garos, slaidiem nagiem bruņotos pirkstus apņem ādas krokas jeb tā saucamie peldlēveri, kas palielina pēdas atbalsta virsmu.

Iztālēm īslaicīgi apskatot, lauci jeb popu visvieglāk sajaukt ar ūdensvistiņu, ar kādu no pīlēm vai ar mazo dūkuri. Tomēr lauča āriene ir tik zīmīga, ka cilvēks, kurš reiz viņu vērīgāk aplūkojis tuvumā (nevis pa gabalu), vairs nekad nesajauks popu ar citu spalvainu lidoni. Lauča tēviņu ar mātīti gan var sajaukt – abi dzimumi ļoti līdzīgi.

Pieauguša lauča apspalvojums ir uzkrītoši melns, toties piere un knābis – uzkrītoši balts. Peld laucis veikli, vairāk vai mazāk grūdienveidīgi klanoties.

Lauči ir gājputni. Latvijā piemērotās vietās ziemo vien atsevišķi īpatņi. Uz siltajām zemēm lielākā daļa aizceļo oktobrī, mājās atgriežas martā, aprīlī – kad atkūst ūdeņi.

Ligzdošanas periodā lauči ir ļoti agresīvi, ar izteikti teritoriālu uzvedību, kā arī trokšņaini. Nolūkoto teritoriju pret konkurentiem aktīvi sargā abi pāra putni.

Lai kāds būtu "starta" iemesls – mešanās kaujā, vai bēgšana no uzbrucējiem –, lidojumu lauči allaž iesāk smagnēji. Toties lido veikli, strauji. Tiesa, viņiem īsti nepatīk lidot. Mīļuprāt lauči ceļas spārnos vienīgi migrāciju laikā.

Perēkļus šīs sugas putni sāk būvēt, līdzko daudz maz aizzeļ ūdenstilpes. To dara abi pāra pārstāvji. Lauču ligzda ir daļēji peldošs krāvums, kas veidots no atmirušām ūdensaugu sausajām daļām. Dējumā ir vismaz piecas olas. Olu sildīšana ilgst nedaudz vairāk par trim nedēļām. Perē abi pāra putni (protams, pārmaiņus). Arī par bērniem, kad mazuļi izšķīlušies, rūpējas abi vecāki.

Lauču pāriem reizēm var būt divi vai pat trīs perējumi sezonā, jo liela daļa pasaulē nākušo mazuļu iet bojā. Dabisko ienaidnieku viņiem netrūkst.

Ja kaut kāda iemesla dēļ nepietiek barības, arī vecāki paši mēdz nogalināt vienu otru savu pēcnācēju – noknābā aktīvākos ēdiena diedelētājus.

Lauči ir visēdāji, tomēr viņu ēdienkartē dominē augi. Barību putni meklē ūdenstilpju zālājā – gan ūdens virspusē, gan zem ūdens –, tomēr parasti to sarūpē zem ūdens, visbiežāk – izplūc vai uzlasa no ūdenstilpes dibena. Lai piekļūtu šai barībai, putns iegremdē ūdenī ķermeņa priekšdaļu vai ienirst.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti