“Kad tapa pirmais gala melnraksts, redzam, ka visu iepriekšējo četru nedēļu runāšanai, kad tā sastopas ar politikas mākslu, vides interesēm var nebūt liela ietekme,” pauda Ulme.
Kā piemēru viņš minēja lielākas ambīcijas klimata pārmaiņu ierobežošanā, taču melnraksts bijis mazāk ambiciozs.
Runājot par attīstīto valstu, arī Latvijas atbildību un kompensācijām jaunattīstītajām valstīm, tas aizvien palicis vārdu līmenī. Turklāt no melnraksta teksta izņemtas cilvēktiesības. Un nacionālie solījumi ir vispārīgos tekstos, ar vāju kontroles mehānismu, norādīja organizācijas pārstāvis.
“Tā ka neko priecīgu pašlaik nevar saredzēt,” saka Ulme.
Pozitīvi viņš gan vērtēja to, ka konkrētāki kļuvuši finanšu jautājumi. Taču citos svarīgajos punktos organizācija progresu neredz.
Tā kā konferencei vēl ir divas naktis laika, Ulme vēl cer uz “jēgpilnu līgumu”. Arī Latvijas Radio raidījuma “Zināmais nezināmajā” vadītāja Sandra Kropa pauda, ka ir cerība panākt “sakarīgu gala dokumentu”.
Klimata samita laikā raidījumā “Zināmais nezināmajā” iztirzātas problēmas, kas saistītas ar ietekmi uz klimata pārmaiņām, un Latvijas rīcība attiecībā uz to risināšanu.
Savukārt viena no Latvijas sarunvedējām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse uzskata, ka līdz šim panāktais kompromiss ir diezgan labs, lai gan vairāki aspekti vēl nav atrisināti.
“Jā, patiešām, pagājušo nakti strādājām līdz pat rīta gaismai. Mums bija ļoti intensīvs darbs sarunās par visiem aktuāliem jautājumiem. Un, ja ir jāatbild uz jautājumu, kas šobrīd ir aktuālāks un uzvar šajās sarunās, tad jāsaka, ka Francijas prezidentūra diezgan labi un korekti veic savus pienākumus un vienošanās tekstu ir sagatavojusi diezgan līdzsvarotu. Ir lietas, kas patīk attīstītajām valstīm, ir lietas, kas patīk attīstības valstīm, bet apmierināts īsti nav neviens, kas ir diezgan laba pazīme vienošanās tekstam, jo - ja visi ir nedaudz neapmierināti, tad tas ir labi,” pauda Prūse.
Jau ziņots, ka ANO Parīzes klimata konferences darbs pagarināts par vēl vienu dienu – līdz sestdienai. Cerībā panākt klimata vienošanos diskusiju dalībnieki palūdza papildu laiku un sola jaunu dokumenta projektu iesniegt sestdien.
Ceturtdien gan puses paziņoja, ka sarežģītajās debatēs panākts būtisks progress. Dokumenta teksts no 43 lappusēm sarucis līdz 27, bet strīdīgu formulējumu skaits – no 900 līdz 50. Turklāt panākta vienošanās ierobežot maksimāli pieļaujamo globālās sasilšanas temperatūru līdz diviem grādiem no pirmsindustriālā līmeņa.
Cits strīdīgs aspekts attiecas uz finanšu atbalstu, ko cīņai ar klimata izmaiņām trešās pasaules valstis pieprasa no attīstītajām valstīm, kas galvenokārt vainojamas pie globālās sasilšanas. Plānots, ka jaunā klimata vienošanās aizstās Kioto protokolu, kura darbība beidzas 2020.gadā.
