Kā labāk dzīvot

Cik pieprasīti ir latviešu amatnieku izstrādājumi?

Kā labāk dzīvot

Riskantais uzņēmējdarbības vieds - restorānu bizness. Pats svarīgākais ir komanda

Nēģu skaits Latvijas upēs samazinās. Eiropā tos neēd, uz Krieviju sarežģīta piegāde

Latvijas upēs sarūk nēģu skaits – zivis ar laiku var pazust no ēdienkartes

Savulaik nēģu Latvijas upēs bija tik daudz, ka zemnieki tos izmantojuši par mēslojumu. Taču tagad nēģu skaits Latvijas upēs kopumā ir samazinājies un, iespējams, pēc 30 gadiem nēģus nemaz galdā nevarēs celt, jo tie būs aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina nēģu pētnieks Kaspars Abersons.

Gaujā nēģu skaits krasi samazinās, taču vismaz Carnikavas zvejniekus tas īpaši nesatrauc, jo, sarūkot zivju skaitam, nēģu cena pieaugtu, vērtē SIA "Krupis" pārstāvis Eduards Skavenecs.

"Gaujā kādreiz naktī noķērām pat piecas tonnas nēģu. Carnikavā bija fabrika, un viss aizgāja uz Krieviju. Ja tagad būtu tāds pats kāpums nēģiem, mēs nezinātu, kur viņus likt. Cena būtu ļoti zema, un latvieši viņus neapēd,"stāstīja SIA "Krupis" pārstāvis  Eduards Skavenecs.

Carnikavā vairs neizmanto zvejas rīku taci nēģu ķeršanai, un tagad nēģus ķer lielajos murdos.

“Carnikavā ir 100 murdi; agrāk vienā murdā ielīda 100 kilogramu nēģu, tagad pa visiem 100 murdiem pat nevar savākt 100 kilogramus,” stāstīja Skavenecs.

Savukārt Salacā nēģu skaita samazinājums nemaz nav tik krass, vērtēja Aleksandrs Rozenšteins, kas Salacgrīvā nodarbojas ar nēģu zveju. Pēc viņa teiktā, visu nosaka daba:

“Pagājušajā gadā ūdens upēs bija maz, šogad atkal ir pietiekami. Salacā ūdens ir par daudz, tas ir netīrs un tīrās no aļģēm." Ir brīži, kad nēģu gribētos vairāk, bet ir brīži, kad “jākasa aiz auss un kādam jāzvana, lai nēģus paņemtu", atzina Rozenšteins.

Nēģu tirgus arī nav tik plašs, jo Eiropā nēģus neēd, tos labprāt ēd Krievijā, bet uz šo valsti ir sarežģīta piegāde embargo dēļ.

Nīcā nupat ir parādījusies ražotne, kas pērk un sūta nēģus uz Ķīnu, pastāstīja Skavenecs. Viņi iepērk nēģus no visas Latvijas, kā arī no Lietuvas un eksportē uz Ķīnu. Savukārt Rozenšteins novērojis, ka lietuvieši un igauņi savus nēģus pārdod Rīgas Centrāltirgū.

Nēģu skaits samazinās visās upēs, turklāt tam ir vairāki iemesli, rezumē zinātniskā institūta BIOR ihtiologs Kaspars Abersons. Kā pirmais no tiem ir upju aizaugšana: "Salaca ļoti ātri aizaug.

Mēs bijām lašu uzskaitē. Lašu nārstu vietas drīz būs aizaugušas ar zaļu paklāju, Gaujā tik katastrofāli tas nav novērots.

Līdz šim vietās, kur tika iztīrīts, pēc kāda laika ir vēl baismīgāk nekā pirms tam, jo tur nomainās sugas un zāļu aizaugums ir trakāks, tāpēc tīrīšana ir jāveic plānveidīgi un katru gadu."

Lai arī vēl nav apkopota visa informācija, 2015. gadā nozvejotas ap 60 tonnām nēģu, kas ir ļoti maz Latvijai, stāstīja ihtiologs. Tā kā nēģu populācija samazinās, tad kļūst aktuāls jautājums, vai pēc 30 gadiem Carnikavā aizvien notiks nēģu svētki?

“Nēģi būs, bet vai viņus varēs ēst? Iespējams, nēģus varētu iekļaut aizsargājamo sugu sarakstā,” atzina Abersons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti