Rundāles novada Mazmežotnes muižas atjaunošana tika uzsākta pirms 10 gadiem, un jau toreiz saimnieki esot domājuši par to, kā savienot 19. gadsimta vidi, mūsdienīgu komfortu un videi draudzīgu saimniekošanu.
"Galvenajās līnijās jau viss bija no sākta gala izdomāts, nu kaut vai bioloģiskais apkures katls. Mums jau toreiz bija skaidrs, ka citu apkures katlu un apgaismojumu mēs šeit neliksim. Tas, ka jābūt LED spuldzītēm, arī bija skaidrs, tāpat dabīgie materiāli," skaidro Mazmežotnes muižas vadītāja Iveta Burkāne.
Tagad zaļās saimniekošanas principus apstiprina arī "zaļais sertifikāts".
Starp 35 naktsmītnēm, kas šogad saņēmušas vides kvalitātes zīmi, ir arī Jelgavas novada viesu nams''Senlīči'',
kur par silto ūdeni gādā saules kolektori, apkuri nodrošina zemes siltums, un viesi tiek mudināti šķirot atkritumus.
"Mēs cenšamies pēc iespējas mazāk tērēt naudu, maksājot lielajiem koncerniem - kā atkritumu apsaimniekotājiem vai elektrības ražotājiem. To var aizstāt, samaksājot lielu naudu par jaunām tehnoloģijām," norāda viesu mājas "Senlīči" saimnieks Artis Jansons.
Vides sertifikāts, kas jāatjauno ik pēc trīs gadiem, kalpo kā zaļā dzīvesveida apliecinājums, ko iespējams izmantot arī klientu piesaistē. Lai to saņemtu, naktsmītnēm jāatbilst 77 kritērijiem. ''''Zaļajam sertifikātam" tomēr jāiet arī roku rokā ar kvalitāti. Citādi tūrists pēc kāda laika sapratīs, ka "zaļā" naktsmītne var būt arī slikta, un to mēs negribam pieļaut," norāda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes priekšēdētāja Asnāte Ziemele.
"Zaļais sertifikāts" ieviests pirms 18 gadiem un pašreiz šāds novērtējums ir spēkā 73 lauku tūrisma saimniecībās, kas ir apmēram 10% no visām lauku tūrisma naktsmītnēm.
