Kazdangas kultūras centra lielā zāle pārvērtusies par īstu trušu karaļvalsti. Vairāk nekā pusotra simta būrīšos gozējas 30 dažādu šķirņu garauši. Greznie Angoras un draiskie Ronas trusēni, kā arī vēl citu šķirņu pūkaini uz izstādi mērojoši vistālāko ceļu no Valmieras puses.
“Katra biedrības biedra pienākums un goda lieta ierasties šajā izstādē [un rādīt], kas tad pa gadu ir izaudzis saimniecībās,” pārliecināta šķirnes trušu audzētāja no Dikļiem Inguna Valdmane.
Biedrības „Trusis un citi” valdes priekšsēdētāja Ilga Mihmele: “Cenšamies visādos veidos cilvēkus atbalstīt, lai viņi tiktu parādīt to, ko viņi dara. Vēl jau truškopības nozare nav attīstīta, jo mums ir, kur augt.”
Ikviens izstādes dalībnieks iepriekšējā dienā saņēmis ciltsdarba speciālistu vērtējumu. Simt punktu sistēmā ticis vērtēts ārējais izskats, stāja, apmatojums, ķermeņa konstrukcija. Šādi vērtēts gan atsevišķi katras šķirnes dzīvnieks, gan to kolekcijas.
Ciltsdarba speciāliste, eksperte Dace Kaula:
“Kolekcijā ietilpst četri truši un, ja viņi visi ir ar labu rezultātu, tad tas liecina par to, ka šis ir labs pamatganāmpulks un ka audzētājs var izaudzināt visus četrus labus.”
Zvejniekciema šķirnes trušu audzētāja Ieva Leinasare lepojas ar savu trušu māti, kam „ir ķermeņa formas labas, pleci, gūžas. Viņa kā ciltsmāte varēs iet tālāk citās saimniecībās.”
Saimniecības labi pastrādājušas, atzīst speciālisti. Visaugstāko ekspertu novērtējumu un gada dižtruša titulu šogad saņēmis Sandras Eberliņas audzētais Burgundas šķirnes garausis. Eberliņa ar truškopību nodarbojas jau 15 gadus un uzskata to par labu alternatīvu lopkopības nozarei laukos:
“Nekas diži sarežģīts nav, ja iziet kursus, apskatās, pamācās, iegādājās labu vaislas materiālu, mazlietiņ piestrādā, tad ir labi.”
Latvijas trušu dižsaietu otro gadu rīko biedrība „Trusis un citi”. Tajā apvienojušies 12 trušaudzētāju no visiem Latvijas reģioniem.