Latvijas tiešsaistes putnu kameras piesaista miljoniem skatītāju

Putnu vērošana pēdējo gadu laikā kļuvusi ne vien par ornitologu, bet arī daudzu citu profesiju paŗstāvju aizraušanos. Latvijas putnu kameras pērn skatījua vairāk nekā 3 miljoni cilvēku, tajā skaitā ārzemnieki. "Vides fakti" skaidro, kāda jēga no putnu novērošanas kamerām, un kā tās mainījušas daudzu dzīves, savedot viņus kopā caur šo vaļasprieku.

Jūras ērglis mēģina demontēt kameru

Pavasaris rit pilnā sparā un lai gan vairākas putnu sugas vēl nav paspējušas atgriezties no siltajām zemēm, citas jau gaida izšķiļamies jaunos pēcnācējus, un tam iespējams līdzi sekot arī ar putnu vērošanas kameru palīdzību.

"Mēs šobrīd varam vērot norises piecās kamerās, ko ir uzstādījis Latvijas dabas fonds, trīs kameras ir pielikuši Latvijas Valsts meži," stāsta ornitologs Jānis Ķuze.

"Mēs šobrīd skatāmies vistu vanagu,  jūras ērgli, ūpi, melno stārķi un zivju ērgli. Putni sēž uz olām divās ligzdās, proti, vistu vanaga un ūpja ligzdā, un kaut kad aprīļa beigās-maija sākumā mums ligzdās vajadzētu būt arī mazuļiem," kameru daudzveidību atklāj ornitologs.

"Zivju ērgļi gatavojas olu dēšanai un tā ir tāda ļoti interesanta kamera, man pašam liekas, ka no mūsu kamerām, šogad tā ir vizuāli baudāmākā, jo ir izdevies dabūt ļoti labu rakursu, ļoti labas gaismas, kadrējumu, un šajā zivju ērgļa ligzdā

pēdējās dienās tāds interesants jaunums ir nepieaudzis jūras ērglis, kas varētu teikt gandrīz kā uz darbu nāk uz šo ligzdu un mēģina demontēt kameru," stāsta Ķuze.

Ornitologu acis - putnu vērotāji pie datora

Putnu aktivitātēm pie datoru ekrāniem ik pa laikam līdzi paseko daudzi, tomēr dažus varam saukt par īstiem putnu vērošanas faniem. Pateicoties izveidotajam interneta forumam, dažādu profesiju cilvēki ar kopīgu interesi par putniem  šodien ir kļuvuši par ornitologu palīgiem.

"Pēc būtības mēs nedaudz pat esam tādi kā ornitologu acis -, kuri tajā brīdī, kad viņi ir prom, viņi nevar būt 24 diennaktī pie ligzdām, un mēs esam šīs vinu acis, kuras paseko līdzi kādi ir tie galvenie notikumi, tad pēc tam mēs saņemam šīs atgriezeniskās saites: tas bija tas, tas nozīmē to," stāsta uzņēmēja Zanda Briķe, kas ornitologu forumā darbojas zem segvārda "Simba".

"Tā ir tā kā savstarpēja palīdzība – viņi nokomentē mums neskaidros jautājumus, savukārt viņi dienā ir vairāk pa laukiem, ligzdām un vakarā atnāk, izlasa to kas ir dienā noticis," atklāj grāmatvede Anda Balode, forumā - "Vērotāja".

Putnu vērošanas kameru foruma dalībnieki darbojas ne vien virtuālajā vidē, bet tiekas arī dzīvē.

"Tādas tieši foruma, man liekas ar Baltezeru mums sākās, kad mēs ieradāmies vesels bars, tur cilvēki 30-40, un mums bija visiem šiltītes, kas mēs kurš esam, jo mēs viens otru nepazinām," atklāj Diāna Eihe ("DE)", kas strādā Elektronikas un datorzinātņu institūtā.

"Mēs viens otru zinājām ar kaut kādiem nikiem, iesaukām, segvārdiem un tad mēs nācām: kas tu esi, kas tu esi, vispār ļoti interesanti," stāsta Diāna.

"Nav jau tā, ka mēs esam tikai lūriķi, kas lūr datorā un ar to arī beidzas mūsu aktivitātes attiecībā uz putniem. Tā nav. Viena fantastiska foruma tikšanās bija pagājušā gada 6.augustā, kad mēs tikāmies Engurē pie Engures Ezera un fiziski strādājām, sakopām Engures ezera piekrasti, zāģējām krūmus, nesām zarus, dedzinājām zarus, lai atbrīvotu piekrasti un ļautu augt zālītei," saka cilvēkresursu speciāliste Madara Ozola.

Putnu vērošana daudzējādi mainījusi ne tikai attieksmi pret dabu, bet arī ikdienas paradumus.

"Pirmais bija tas, ka es pieķēros Latvijas putnu sarakstam un sapratu, ka nav tikai daži desmit putnu, bet Latvijā mums ir nupat 376 sugas, un sāku mācīties putnus, un tas bija ļoti, ļoti vērtīgi un vērtīgi bija saprast arī to, ka pat zvirbuļi nav tikai zvirbuļi, tie ir vismaz divi un, ka dzeņi nav tikai dzeņi, bet dzeņi arī ir vairākas sugas," saka Madara.

"Tikko mums bija piemērs – klinšu ērglis, kur ir Latvijā apmēram 10 kopā pāri, kas ir ļoti reta suga un šis te klinšu ērglis bija viens pats īpatnis ligzdā, un tas bija mūsu Lieldienu brīnums, kur parādījās otrs pāris. Un mums ir kolosāla iespēja redzēt tik reta putna pāra veidošanos," atklāj Diāna.

Putnu vērošanas kamers ne vien spējušas vienot daudzus mīlestībā pret putniem un dabu, bet arī sniegt vērtīgus novērojumus pētniekiem, kuri pateicoties kamerām uzzinājuši daudz jauna par putnu ligzdošansas uzvdedību, barības daudzveidību un starpsugu attiecībām.

Putnu vērošana atklāj putnu pētniekiem nianses, izklāsta katra putna stāstu

"Pagājušogad zivju ēgļu ligzdā vienu mazuli aizstiepa vistu vanags, piemēram, melno stārķu ligzdā viesojās jūras ērglis – tās ir tādas interesantas nianses, kuras ar citām metodēm mēs īsti nevarētu nosakidrot," norāda Ķuze.

Pateicoties putnu kameru vērotāju un ornitologu sadarbībai, ir izdevies izglābt kā no ligzdas izkritušu melno stārķi, tā arī novērst nelegālu koku izzāģēšanu, kas traucētu putnu dzīvei.

"Tā ir atbildības sajūta par to, cik daba ir trausla, tā ir sapratne par to, ka katram šim te vienam putnam aizmugurē ir stāsts, ka tas nav viens īpatnis, kurš tur kaut kā nebūt dzīvo, bet, ka viņam ir savs stāsts, ka viņš cinās ar dabas piesārņojumu, ka viņam varbūt iet bojā partneris, par to, cik viņam grūti ir izveidot jaunu pāri," atklāj foruma lietotāja Zanda.

"Mēs tagad varam pateikt, cik daba ir atgarīga un vienota ar cilvēku, ar mūsu dzīvi, kā mēs varam palīdzēt dabai un kā jāattiecas pret dabu," saka režisors Imants Bunkšs ("Tālis")

Vai tiešām kameras netraucē putnus?

Daudziem mēdz būt jautājums – vai tiešām kamers putniem netraucē un nedara tos tramīgus. Izrādās, ka viss atkarīgs no putnu sugas.

"Ir sugas, kas ir ļoti vienaldzīgas, tolerantas pret tehniskiem jauninājumiem ligzdas apkārtnē, piemēram, zivju ērglis, arī ūpis kā mēs šogad redzējām – viņi nestreso par šiem jaunajiem dzelžiem, kas parādās pie ligzdas, bet ir sugas, kas ir ļoti nervozas, kā piemēram, jūras ērglis, un jūras ērgļa gadījumā sistēmu vajag ļoti rūpīgi maskēt," norāda ornitologs Ķuze.

Kameru fikesētie notikumi glabājas ne tikai cilvēku atmiņās un interneta dzīlēs, bet arī nupat izdoā grāmatā, kur Imants Bunkšs apkopojis novērojumus par ērglēnu Durbertu.

Pagājušgad putnu kameru tiešraidēm sekojuši gandrīz 3 miljoni

Latvijā uzstādīto kameru tiešraidēm pagājušogad sekojuši gandrīz 3 miljoni skatītāju, no kuriem daļu veido arī ārzemjnieki. Izrādās arī mūsu vietējiem putnumīļiem patīk ielūkoties citu valstu kamerās.

"Fascinē tas, ka mēs ar vienu klikšķi šodien varam būt pēc sekundes Antarktīdā, pēc vienas sekundes Amerikā, pēc vēl vienas Austrālijā, Jaunzēlandē pašlaik aug Ziemeļu karaliskais albatross, mūsu priekšā ir visa pasaule," atklāj Anda Balode.

Visās ligzdās, pie kurām uzstādītas kameras, šogad visdrīzāk putni neligzdos, bet tas nenozīmē, ka tās stāv tukšas.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti