Iestādīt priedes bija plānots jau pavasarī, taču iestājās ilgstošs sausums. Meža zemsedze izkalta, un apmežošana tika apturēta. Bija jāgaida rudens. Visbeidzot tika ierādīts viens stūris no piecu hektāru izcirtuma, kas jāapmežo. Vecie celmi izrauti un sadzītas vagas. Taču nav tik vienkārši, kā izklausās un izskatās. Vajag spēku, lai darba instrumentu ietriektu zemē.
Kastēs tūkstoš stādu - gadu vecas Latvijas priedes, īpaši selekcionētas un audzētas stādu audzētavā. Šīs stiepsies žiglāk par savām savvaļas māsām, kuras izsējas dabā no čiekuriem. Meža eksperti saka - priedēm te patiks.
LTV žurnāliste Anastasija Djakonova saka, ka tas, cik ilgi koks aug, ir gluži kā cilvēka dzīve. Savukārt LTV žurnālists Ēvalds Dukuls cer, ka pēc gadiem 10 ar kolēģiem varēs apraudzīt, kā mežs būs paaudzies.
Ir divtik liels gandarījums, ja darbojies kopā ne vien ar kolēģiem, bet arī ar ģimenēm. LTV žurnāliste Liene Barisa-Sermule atbraukusi kopā ar dēlu. "Viņš ļoti iesaistās. Mēs jau mājās runājām, ka tie kociņi augs ilgi, ilgi pēc mums un ka tas tāds pamatīgs darbs .. viņš ir aizrāvies," saka Liene. Daudz mazu palīgu ir LTV žurnālistei Zanda Ozolai-Balodei. "Es ceru, ka iemācīsim mīlēt dabu," viņa saka.
Kolēģi atzīst - ir sajūta, ka paveikts kas vērtīgs. Anastasija Djakonova uzsver, ka tā būs daļiņa no vēstures, kas paliks varbūt viņas bērniem, un būs iespēja parādīt ne tikai sižetus, kas top ikdienā, bet arī to koku.
"Latvijas Valsts mežu" Vidusdaugavas reģiona mežkopis Monvīds Strautiņš nešaubās, ka paveiktais darbs paliks vēl uz 100 gadiem kā piemineklis. Pēc 100 gadiem varēs redzēt šodienas darba augļus.
