Reģionālā laikraksta “Stars” žurnāliste Inese Elsiņa Latvijas Radio pastāstīja: Aijas Kaškures pamudināti, vienam ozolam ceļa malā Madona-Pļaviņas jau palīdzējuši Bērzaunes skolēni. Koks ir izmērīts, ap viņu attīrīti krūmi, un tas atklāts skatam.
Elsiņa stāstīja, ka pēc speciālistu aplēsēm Latvijā ir daudz vairāk dižkoku nekā kaimiņvalstīs, bet liela daļa dižkoku pat nav apzināta.
Par dižkoku gan tiek uzskatīts koks, kura stumbra diametrs ir vismaz pieci metri, bet, atbrīvojot mazākus kokus no dažādiem traucēkļiem, tie nākotnē varētu kļūt par dižkokiem.
Ja arī Jūsu ceļa malā vai saimniecībā aug kāds topošais dižkoks (d>50cm), var sazināties ar Aiju Kaškuri, zvanot uz tālruni 29277393 vai rakstot e-pastu [email protected].
Dižkokiem ir ne vien īpaša bioloģiskā vērtība, bet arī kultūrvēstures mantojuma nozīme. Pie varenajiem kokiem senču paaudzes lūgušas Dievu, mielojušas veļus, svinējušas svētkus, ierīkojušas dores jeb bišu stropus. Vēl padomju laikos entuziastu un inteliģences kustība “Dižkoku atbrīvotāju grupa” jeb dageri atrada veidu, kā rūpēties par varenajiem senču ozoliem. Tagad par to aizsardzību atbild Dabas aizsardzības pārvalde, kas lēš – patlaban apzināti un aizsargājami ir vien piektā daļa dižkoku. Tiesa gan, lielu rūpi par dižkokiem tur arī iedzīvotāji, kas dodas vareno koku meklējumos.
Par Latvijas diženākajiem kokiem, kuri jau ir apzināti, vairāk var uzzināt Latvijas Radio stāstu sērijā “Latvijas diženākie koki”.