Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos 5 gados palielinājies par vairāk nekā 20%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos piecos gados palielinājis par vairāk nekā 20%, secināts kampaņā "Mana Jūra". Arī šogad vides eksperti un aktīvisti devās piekrastes ekspedīcijā. Apsekojot 42 pludmales, atklāti arī jauni, iepriekš nenovēroti piesārņojuma veidi - sejas maskas un tabakas karsējamo iekārtu cigarešu filtri. Vērtējot piesārņojuma veidus un apjoma dinamiku deviņos gados, kampaņas pārstāvji secina, ka vairs nepietiek ar pašvaldību ieguldījumu piekrastes apsaimniekošanā, bet nepieciešams ierobežot atsevišķu materiālu apriti, kā plastmasas trauki vai maisiņi.

Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos 5 gados palielinājis par vairāk nekā 20%
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Kampaņas "Mana jūra" ekspedīcijā šovasar jau devīto reizi apsekota visa Latvijas piekraste. Veicot jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu 42 piekrastes vietās, par netīrākajām pludmalēm atzītas Kolka Dundagas novadā, kur gan 80% no piesārņojuma ir no jūras iznestās akmeņogles, kā arī divas Rīgas pludmales - Daugavgrīva un Vecāķi.

"Daugavgrīvas piesārņojums nav tikai no Bolderājas iedzīvotāju ieguldījuma.

Tas veidojas no katra rīdzinieka, kurš kanalizācijā iemet higiēnas preces, no katra pilsētas iedzīvotāja un viesa, kas centrā nomet izsmēķi vai nolaiž upē kādu plastmasas atkritumu.

Šī vieta no citām piekrastēm atšķiras ar to, ka tie nav tikai vietējie atkritumi, bet gan tie radušies iekšzemē. Savukārt, piemēram, Klapkalnciemā ir piesārņojuma slodze, kas rodas no vienas dienas atpūtniekiem, kā arī no pludmales kafejnīcām un pasākumiem, kas nav vēl sasaistījušies ar labu praksi – aiz sevis savākt," stāstīja Vides izglītības fonda un kampaņas eksperts Jānis Ulme

Kopumā Latvijas piekrastē atkritumu daudzums pēdējos 5 gados palielinājis par vairāk nekā 20%, secināts kampaņā.

"Vidēji uz katriem 100 Latvijas piekrastes metriem mēs varam atrast 254 atkritumu vienības, kas ir jauns negatīvais rekords mūsu kampaņas deviņu gadu piekrastes izvērtējuma vēsturē. Taču viena no šī gada lielajām aktualitātēm ir fakts, ka Eiropas Savienība (ES) ir nākusi klajā ar savu mērķi, kas noteiks, kā vērtēt, vai situācija piekrastē ir laba, vai slikta. Tas ES mērķis ir diezgan radikāls un paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Tas nozīmē, ka daudzām Eiropas valstīm būs jāsamazina atkritumu apjoms pludmalēs par 95%," norādīja Ulme.

Tāpat biežākie atkritumu veidi jau vairākus gadus ir nenoskaidrojami plastmasas gabali, plastmasas maisiņi, izsmēķi un akmeņogles, kā arī šogad klāt nākuši jauni atkritumu veidi - vienreizlietojamās sejas maskas un tabakas karsējamo iekārtu cigarešu filtri.

"Mēs jau vairākus gadus redzam ļoti daudz uzlabojumus piekrastes apsaimniekošanā daudzās pašvaldībās, taču ir bēdīgi redzēt, ka piesārņojuma apjoma līkne līdz ar to nemazinās. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami vēl citi risinājumi. Šeit ir jāsāk runāt arī Latvijā par kādu materiālu ierobežošanu apritē," uzsvēra Ulme.

Savukārt tīrākās "Mana jūra" ekspedīcijā apsekotās pludmales piekrastē ir Engures novada Abragciems un Engure, kā arī Akmeņrags, Mērsrags un vairākas citas vietas, kur atkritumu daudzums 100 piekrastes metros nepārsniedz 100 atkritumu vienības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti