Latvijas ornitoloģijas aizsākums - pirms 190 gadiem pirmo reizi reģistrēja gājputnu atlidošanu

Šogad 12. martā apritēja 190 gadi, kopš Latvijas teritorijā uzsākta putnu pavasara atlidošanas laika reģistrēšana. Pirmais reģistrētais putns toreiz bija lauku cīrulis, kuru pamanīja Jelgavā. Zīmīgi, ka arī šopavasar pirmais atlidojušais gājputns, kas reģistrēts latvijasputni.lv, bijis tieši lauku cīrulis, kuru februāra vidū pamanīja Skrundas novadā. Var uzskatīt, ka pirms 190 gadiem tika aizsākta Latvijas ornitoloģija, kas nu jau izaugusi līdz plašam putnu vērotāju un reģistrētāju aktīvistu pulkam visā Latvijā.

Aprit 190 gadi, kopš Latvijā sākta putnu pavasara reģistrācijaRūdolfs Krieviņš

    Pirmais, kas sāka reģistrēt atlidojošus putnus Latvijas teritorijā, bija Ādolfs Bode. Dzimis Berlīnē, turpat studējis Berlīnes Meža akadēmijā. 1828. gadā viņš atrada darbu Kurzemē, kur strādāja par virsmežzini grāfa Mēdema Vecauces muižā, izzinājis ornitologs Ruslans Matrozis. Nākamajā gadā Bode uzsācis veikt putnu pavasara atlidošanas laiku reģistrēšanu Jelgavā. Un 1829. gada 12. martā veicis ierakstu - alauda arvensis, kas no latīnu valodas tulkots - lauku cīrulis. Tas šobrīd ir senākais zināms reģistrs par pavasarī Latvijā atlidojušu gājputnu.

    „Tajos gados, kad tas sākās, pirms 190 gadiem, protams, ka nebija profesionāļu. Visi bija tādi amatieri, naturālisti, kuriem patika vērot dabas procesus. Un tas ir tāds vienkāršākais veids, kā sākt kaut kādu vērošanu - tā ir pavasara migrācija, un vienas dienas laikā tur var atlidot daudzas sugas. Bet mēs arī redzam, ka tie pirmie naturālisti nezināja visas sugas, protams, viņiem bija kādas piecas, desmit, divdesmit sugas,” izpētījis Matrozis.

    Pirms teju 200 gadiem fenoloģiskos pierakstus jeb periodiskās parādības dzīvajā dabā pierakstīja par daudziem dabas procesiem – pirmie pavasara ziedi, kad nokusa sniegs, pirmie pavasara kukaiņi un par daudz ko citu. Taču

    pirmie putnu atlidošanas pieraksti īpaši ar to, ka tos var uzskatīt par Latvijas ornitoloģijas pirmsākumiem.

    „Kas palīdzēja varbūt tālāk attīstīt arī kaut kādas citas intereses. Piemēram, no sākuma vēroja pavasarī, pēc tam jau mēs redzam no publikācijām, ka sāka vērot visu gadu – parādījās ne tikai atlidošanas datumi, bet arī aizlidošanas. Tātad - kad konkrēts putns ir redzēts pēdējo reizi tajā gadā. Un tā attīstījās tālāk jau, sāka uzkrāt to informāciju, bija pamats salīdzināt, un tā ornitoloģija arī attīstījās,” stāsta Matrozis.

    Viņš arī zina teikt, ka dažādus pierakstus par putniem Latvijā veica arī agrāk. Taču tikai vēlāk putnus sāka arī reģistrēt. Sarežģīti tas bija ne tikai tādēļ, ka daudzas sugas bija nepazīstamas, bet arī tādēļ, ka toreiz vēl nebija labas grāmatas, zināšanu, kā putnus atšķirt. Vēlāk gan tas viss sācis attīstīties.

    „Līdz 19. gadsimta beigām ir vairāki desmiti šādu naturālistu, kas pieraksta ne tikai putnus, bet arī dažādas citas parādības. Un arī to visu publicēja. Un tikai tāpēc tas mums ir pieejams mūsdienās. Daudzas dienasgrāmatas aizgāja bojā vai arī mēs nezinām, kur tās ir, bet tas, kas publicēts, to mēs varam izmantot un salīdzināt, kā, piemēram, mainījušies atlidošanas termiņi,” skaidro Ruslans Matrozis.

    Bet šodien Latvijā plašs kļuvis arī amatieru putnu novērotāju loks. Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko saka, ka tādu Latvijā ir pat vairāki simti. Tas ir krietni vairāk nekā profesionālu ornitologu, kas Latvija ir daži desmiti. Amatieri sniedz palīdzību, lai putnu novērojumi būtu kvalitatīvāki.

    „Līdz ar to, ja agrāk tie bija tādi atsevišķi cilvēki, izglītoti cilvēki, pirms tiem 190 gadiem, tad mūsdienās informācijas aprite ir daudz, daudz lielāka un ir arī internets, sociālie tīkli, ir vieglāk iegūt kaut kādu informāciju. Un, jo vairāk novērojumu, jo tie dati ir statistiski pareizāki,” uzsver  Boiko.

    Ornitologi arī secina, ka gadu gaitā putnu atgriešanās Latvijā sākas arvien agrāk.

    Ja iepriekš tika uzskatīts, ka marts ir putnu migrācijas mēnesis, tad šobrīd daļa putnu Latvijā sāk atgriezties jau februārī. Ornitologi saka – agrāki novērojumi ir gan tādēļ, ka aug to cilvēku skaits, kas tam pievērš uzmanību, taču nevar noliegt arī klimata pārmaiņas.

    „Viņi mainās, nepārprotami. Taču cilvēku zināšanas palielinās un skaidrs, ka cilvēku loks ir lielāks. Jo tagad arī daudzas skolas iesaistās, jebkurš Latvijas iedzīvotājs kaut kur brauc, kaut ko redz un var reģistrēt,” stāsta Dmitrijs Boiko.

    Šobrīd putnošanas aktivitāti vislabāk var novērtēt Dabas novērojumu portāla dabasdati.lv koordinatore Ilze Priedniece. Viņa saka, ka piecu gadu laikā putnu novērojumu ziņotāju skaits audzis piecas reizes. Dabasdatos novērojumus var reģistrēt par daudz un dažādām dabas norisēm, taču Priedniece saka, ka aptuveni 80% ir tieši putnu novērojumi.

    Divos gados teju 800 ziņotāji portālā atstājuši vairāk nekā 200 tūkstošus putnu novērojumu.

    „Ir ļoti dažādi cilvēki. Gan profesionāli ornitologi, gan cilvēki, kas ar putnu novērošanu aizraujas jau daudzus gadus, gan arī nāk pavisam jauni cilvēki klāt, kas strādā pavisam citās profesijās, ar dabu nesaistītās, bet viņi ir ļoti ieinteresējušies par putniem, mācās viņu iepazīt, dabasdatiem piepalīdzot,” norāda Priedniece.

    Šobrīd visā pasaulē iedzīvotāju iesaiste zinātnē kļūst ar vien populārāka. Arī putnu vērošana un tālāka datu nodošana. Arī Latvijā tas palīdz pamanīt jaunas sugas, dati ir kvalitatīvāki un galvenais – cilvēki vairāk laika pavada brīvā dabā.

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti