"Es staigāju pa šiem nogāžu mežiem un nebija lapu, līdz ar to skats bija daudz brīvāks un visu varēja daudz brīvāk pamanīt. Tagad nākot mums ieraudzīt alu traucēja veģetācija, kas ir sazaļojusi. Toreiz es staigāju, staigāju un mani piesaistīja tās gaišās smiltis. Taču es neredzēju pa gabalu alas caurumu. Tad es uzreiz pa stāvāko nogāzi kāpu lejā, patiesībā man sanāca noripot pa to lejā, un tad jau pienācu tuvāk un ieraudzīju, ka tā ir ala," stāstīja pētniece.
Patlaban uzietajai alai dots nosaukums Vepru ala, pēc tuvākās apdzīvotās viensētas nosaukuma.
Alu rašanās, padziļināšanās un sagrūšana notiek daudzu gadu desmitu, simtu un pat tūkstošu garumā. Tās veido pazemes straumju erozija, nobrukumi un citi aktīvi ģeoloģiskie procesi.
"(..) Tur augšā var redzēt nelielu dolomīta kārtiņu nelielās plāksnītēs, tad ir arī rozā tonis, tas veidojas ar dzelzs klātbūtni, un visapkārt ir kvarca smilts. Lai tāda ala izveidotos, kaut kam ir jāizskalojas, tie ir tā saucamie sufozijas procesi, un tā var veidoties arī gruntsūdeņu ietekmē.
Atrodot gaišo smilšakmens atsegumu, Lindai nebija nojausmas, vai ala ir nezināma. Taču, atzīmējot koordinātu punktu dabas skaitīšanas sistēmā, par to ieinteresējušies arī citi dabas pētnieki.
Dabas skaitīšanas alu un iežu atsegumu biotopu grupas eksperts Dainis Ozols skaidroja, ka tā ir netipiska vieta alas izveidei.
"Vieta ir netipiska, jo tajā apkārtnē faktiski nav tādu smilšakmens atsegumu, kuriem ir raksturīgas alas," stāstīja Ozols.
Kopumā dabas skaitīšanas laikā atrastas trīs nezināmas alas Kurzemē un divas Vidzemē. Tāpat vienai no alām atklāts iespaidīgs pagarinājums.
"Bija tāda Lēpenieku ala, kura bija uzmērīta un zināma. Šī ir sešus metrus gara ala, bet, tagad to uzmērot, es tiku līdz 20 metru garumam. (..) Es dziļāk neielīdu, bet ala vēl turpinājās tālāk, man tas bija interesantākais atradums. Patlaban ir ģeoloģiskās publikācijas ar datiem, uzmērījumiem un aprakstiem par lielākajām alām, bet nav tāda oficiāla alu reģistra Latvijā, un tagad dabas skaitīšanas rezultātā pirmo reizi tāds būs," klāstīja eksperts.
Ozols pieļāva, ka pētnieki uzies vēl neatzīmētas alas, jo šogad norit Gaujas Nacionālā parka kartēšana.
