Latvijas radio amatieri Moricsalā darbojās pirmo reizi. Radioamatieris Ervīns Kristiņš Latvijas Televīzijai sacīja: "Piedalāmies aktivitātē pa visu pasauli, pēc saraksta 062, liegumi un teritorija, Tādēļ atbraucām. (..) Ja arī Antarktīdā ir dzirdējis, var apskatīties mūsu mājaslapā, un pa šīm dienām ir skatījušies mājaslapu 2000 cilvēku."
Sala vārdu ieguvusi, pateicoties tobrīd Saksijas grāfam un tobrīd Kurzemes hercogam Moricam, kurš 1727. gada vasarā salā dažas dienas slēpies no vajātājiem.
Bet pirms 110 gadiem Moricsala kļūst par pirmo aizsargājamo dabas teritoriju mūsdienu Latvijas teritorijā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte skaidroja: "Ar salu vairāk saistīti cilvēku dzīvesstāsti nekā dabas stāsti. Jo dabas stāsti ir nepārtraukti, bet cilvēki mainās un viņu likteņi ir unikāli. Atspoguļo mūsu valsts vēsturi 110 gadu garumā."
Salas bagātība ir sugu dažādība un skaistie liepu meži. "Mums ir zināms par 500 sugām, kas ir. Izteikta kukaiņu paradīze – uz salas ir 50 sugas. Izzūdošas Eiropā un pasaulē. Ar ikdienas acīm ir grūti novērtēt," skaidroja Sāmīte.
Morica salā izkāpt aizliegts, tajā darbojas vien zinātnieki. Tieši tādēļ sala ieguvusi noslēpumainu auru, kas saistās gan ar leģendu par apraktiem dārgumiem, gan salā apglabātu zinātnieka sirdi, gan dziesmu ar Ārijas Elksnes vārdiem un lūgumu aizvest uz Morica salu, kad tur ozoliem lapas sāk plaukt.
