“Es tiešām nesaprotu, kāpēc pašvaldībai vajadzēja plānot šādu muļķību, jo tie ir 20 hektāri, kas tiek atņemti Jūrmalas pilsētas zaļajai zonai un Jūrmalas pilsētas vides kvalitātei, nemaz nerunājot, ka tie ir konkrēti hektāri īpaši aizsargājama biotopa – mežainas piejūras kāpas.
Ne visi, bet lielākā daļa no šiem hektāriem ir izcils, ļoti vecs mežs – atsevišķi nogabali gandrīz 300 gadus veci. Tas ir unikāls retums visā Latvijā, ne tikai Jūrmalā vien,” norādīja Eņģele.
Jūrmala vēlas palielināt iedzīvotāju skaitu par aptuveni 10 tūkstošiem, bet – vai samazināt zaļo zonu tik tiešām ir sabiedrības interesēs? Jūrmalas pilsēta savā attīstības stratēģijā ir definējusi 65 000 iedzīvotāju un esot jāmeklē jaunas teritorijas, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Stirnuragā ir plānots nodot apbūvei 64 tūkstošus kvadrātmetru (m2).
Jūrmalas domes deputāts, Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms (“Tev, Jūrmalai”) norādīja, ka paredzētajā plānā nav līdzsvarotas ekonomiskās un sabiedrības intereses.
“Jautājums ir, ko mēs atstāsim nākamajām paaudzēm? Mēs nodzīvosim visu, kas mums ir, mēs pārdosim visu, kas ir, un kas tad paliks aiz mums? Mēs kļūstam par Rīgas guļamrajonu un drīz neatšķirsimies ne ar ko citu no Rīgas rajoniem, kā tikai ar to, ka kaut kāda daļa mums ir pie jūras,” pauda Kronblūms.
Latvijas Dabas fonds ir vērsies pašvaldībā ar aicinājumu apturēt šo mežu nodošanu savrupmāju apbūvei, jo visas šīs meža platības sava cienījamā vecuma dēļ ir īpašas un šādu mežu Latvijā procentuāli ir ļoti maz.
Arī daudzi Jūrmalas iedzīvotāji ir kategoriski pret plāniem nodot šīs platības apbūvei, taču pašvaldība mierinājusi, ka apbūve nebūs blīva un zaļās zonas saglabāsies.
“Jūrmalā apbūves blīvums ir 12%. Šajās zonās dzīvojamajai apbūvei maksimālais blīvums ir 30%. Apbūves gabali, kas ir paredzēti, ir ar šo mazo apbūves blīvumu, paredz retinātu savrupmāju apbūvi priežu parkā, tādu, kāds vēsturiski ir bijis Jūrmalā. Ir jāsaprot, ka jebkurai nākamajai apbūvei vispirms būs vēl viena plānošanas procedūra un tas ir detālplānojums, “ sacīja Jūrmalas pilsētplānošanas pārvaldes pārstāve Vita Zvejniece.
Ja tiktu apstiprināta šo 20 hektāru nodošana apbūvei, tad īpašumi tiktu pārdoti izsolē. Mazākais iespējamais apbūves gabals būtu 2200 m2. 15. februārī beidzās sabiedriskā apspriešana, un pēc tās tiek apkopoti visi saņemtie iesniegumi. Tos tālāk izskatīs darba grupa, un deputāti lems, vai ir nepieciešami vēl kādi labojumi. Tas varētu aizņemt aptuveni vienu līdz divus mēnešus.
Ja šobrīd izstrādātā redakcija netiks apstiprināta, tad tiks veikta vēl viena publiskā apspriešana. Tomēr, ja deputātu vairākums lems par šī teritorijas plānojuma īstenošanu pirms tā pieņemšanas, savu vērtējumu dos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kur ir saņemti 25 iesniegumi, kuros iedzīvotāji pauž satraukumu par ieceri mainīt funkcionālo zonu no dabas apstādījumu teritorijas par tādu, kas paredzēta savrupmāju apbūvei.
“Ministrija, protams, nevarēs izvērtēt, kurā vietā Jūrmalā – pie vēlmes palielināt iedzīvotāju skaitu– to būtu izdarīt visoptimālāk, tā ir pašvaldības autonomā kompetence. Tiesa gan, tas, kas izriet no Eiropas Komisijas Zaļās stratēģijas un principiem, kas ir formulēti par dabas aizsargāšanu un uzlabošanu, paredz, ka ir jāsamēro ieguvumi, ko sabiedrība gūst no dabas, un dabas kapitālam nevajadzētu radīt jaunus apdraudējumus. Tās ir lietas, ko mēs no vides viedokļa un dabas aizsardzības viedokļa varētu pavērtēt,” norādīja VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša. Vēl ministrija vērtēs, vai pašvaldība ir izmantojusi iespēju attīstīt tās teritorijas, kas šobrīd netiek pienācīgi apsaimniekotas, un to, kādas dabas vērtības ir teritorijās, ko iecerēts apbūvēt.
