Zināmais nezināmajā

Svarīgākie notikumi astronomijā, fizikā, tehnoloģijās

Zināmais nezināmajā

Zinātne ikdienā – tiekamies ar klausītājiem

Daba, vide, klimats - 2015. gada izvērtējums un 2016. gada prognozes

Latvijas Dabas fonds: Cilvēks pats nespēs pielāgoties klimata pārmaiņām

"Mēs būsim viena no sugām, kas izmirs," Latvijas Radio sacīja Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes priekšsēdētāja Inga Račinska, norādot uz klimata pārmaiņām, kas notikušas vairākas reizes.

"Klimats mainījies vairākas reizes, varam to visu ignorēt, bet cilvēks kā suga nav tik pielāgoties spējīgs. Jādara tas, ko varam izdarīt, lai paši sevi kā sugu saglabātu. Dabai ir diezgan vienalga," vērtē Inga Račinska.

Atskatoties uz 2015.gadu, tā vien liekas, ka pasauli pāršalkušas vienas vienīgas tā saucamās dabas katastrofas – kamēr vienā kontinentā karstuma viļņi un postoši ugunsgrēki, citā plūdi un zemestrīces.

Daba, vide, klimata pārmaiņas, Eiropas vides direktīvas un Eiropas Vides aģentūras vērtējums par vides stāvokli Latvijā un citās valstīs ir tikai daži no šī gada notikumiem.

"Ekstremālo parādību biežums pieaudzis pēdējos 30 – 40 gados. Tas ir signāls, kas liek domāt, kāpēc tā notiek. Agrāk tomēr tik daudz ekstremālas parādības netika novērotas," Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Agrita Briede.

Par vienu no lielākajām dabas katastrofām 2015.gadā var nosaukt zemestrīci Nepālā -

7,9 magnitūdas spēcīgā zemestrīce šī gada aprīlī netālu no valsts galvaspilsētas Katmandu paņēma vairāk nekā deviņu tūkstošu cilvēku dzīvības, kā arī iznīcināja valsts kultūrvēsturisko mantojumu.

Šajā pavasarī postošās zemestrīces dēļ 450 tūkstoši Nepālas iedzīvotāju palika bez mājvietām. Taču šī dabas katastrofa nebija vienīgā, kas satricināja pasauli.

Plūdi Gruzijā iznīcināja tur esošo zoodārzu un nodarīja postījumus Tbilisi pilsētai, bet Teksasā lieli plūdi mudināja prezidentu Baraku Obamu izsludināt valsts mēroga trauksmi.

Maijā pēc spēcīgām lietusgāzēm Teksasas ielas klāja vairāk nekā 20 cm dziļš ūdens slānis, vairākas ēkas tika nopostītas un pat tika ziņots, ka plūdu dēļ bojā gājuši 22 cilvēki. Tikmēr Kaliforniju piemeklēja pavisam pretēja parādība – pamatīgs sausums.

Lai arī Kalifornija ar sausumu cīnās jau vairākus gadus, šoreiz situācija ir nonākusi tik tālu, ka štatā pieņēma ūdens patēriņa ierobežojumus.

Aprīlis sagādāja pārbaudījumu arī Čīles iedzīvotājiem.

Tur pēc 54 gadu ilgas klusēšanas pamodās Kalbuko vulkāns.

Tas lika evakuēties no savām mājvietām vairāk nekā sešiem tūkstošiem tuvākās apkārtnes iedzīvotāju.

Ugunīgi šis gads iesākās Austrālijā – tur, kā jau ierasts vasarās, proti, janvārī, plosās pamatīgi ugunsgrēki. 2015.gada janvāra meža ugunsgrēki Dienvidaustrālijā bijuši spēcīgākie kopš 1983.gada. Adelaides pilsētas tuvumā uguns dzēšanā tika iesaistīti 500 ugunsdzēsēji. Nekontrolējami ugunsgrēki piemeklēja arī Sibīriju – tur, dedzinot pērnā gada zāli, nodega 60 ciemi.

Bet Afganistānas kalnos februārī vienas nedēļas laikā vien bija vērojami 40 nogruvumi, kas prasīja teju 200 afgāņu dzīvības.

Līdz šim nepieredzēti karstuma rekordi šogad maijā tika fiksēti Indijā. Tur temperatūra daudzviet sasniedza 48, vietām pat 54 grādus pēc Celsija, līdzi aiznesot 2500 cilvēku dzīvības. Maijā parasti Indijā ir vērojama augsta temperatūra, taču šī gada ekstremālie laika apstākļi tika skaidroti gan ar El Ninjo darbību Klusajā okeānā, gan sauso vēju Luu, kas no Pakistānas Indijas ziemeļu daļā radījis ievērojamu temperatūras pieaugumu. 

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti