Ārpus Rīgas

Liepājas SEZ nodrošina pievilcīgu ražošanas vidi 41 uzņēmumam

Ārpus Rīgas

Slikti ceļi, dienā tikai viens autobuss un citas problēmas - stāsts par Zvārtavu

Latvijas dabas bagātību skaitīšana var aizkavēties

Latvijas dabas bagātību skaitīšana var aizkavēties

Šobrīd plānots uzskaitīt Latvijas dabas bagātības noteiktā laikā – trijos gados. Taču to apdraud saspringtie termiņi, izraugoties ekspertus dabas skaitīšanai jeb biotopu kartēšanai. Turklāt pastāv arī nesaskaņas starp divām ministrijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Zemkopības ministriju (ZM).

Neatrisinot nesaskaņas, valdībai var nākties lemt par termiņu pagarināšanu biotopu kartēšanai. Abas ministrijas piekrīt, ka Latvijas dabas bagātības ir jākartē. Taču izpratne par to, cik augstvērtīgiem jābūt biotopiem, lai tos iekļautu datu bāzē, atšķiras.

Šonedēļ arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā sprieda par biotopu kartēšanu.

Darbam vēl ir daži gadi

Triju gadu laikā – līdz 2019. gada beigām – Latvijā jāpabeidz dabas skaitīšana jeb biotopu kartēšana. Savukārt 2020. gadā jāapkopo un jāizvērtē iegūtie rezultāti, jālemj par tālāko rīcību.

Eiropas nozīmes biotopi ir veci vai dabiski meži, skaidro Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Enģele. Simtgadīga stādīta priede līdzenā sausā vietā nebūšot biotops.

„Ja mežs ir applūstošā palienē, nevis vakar izauguši baltalkšņi, bet tomēr drusku senāks, tad tur būs [biotops]. Tās ir mežainās piejūras kāpas. Ja ir kāpu pamatne, tad šie visi meži ir Eiropas nozīmes biotops,” sacīja Enģele.

Arī, piemēram, gravu un nogāžu meži. „Purvainie meži, protams, jā, lielākās bažas varētu būt par purvainajiem mežiem. (..) Purvainie meži, to eksperti jau pašlaik lēš, ka tie varētu būt lielākās platības,” norādīja Enģele.

Tāpat arī ūdeņu un zālāju biotopi ir Latvijas dabas mazāk skartās vai ilgstoši tradicionāli apsaimniekotās vietas, kas izveidojušās, piemēram, par izcilām dabas pērlēm.

„Ja mēs izdarām inventarizāciju savā saimniecībā un saprotam, cik mums ir šādu dabisku struktūru, tad nākošais solis jau ir tā loģiskā saimnieciskās dzīves plānošana un tur jau arī ir dažādas metodes,” skaidro Enģele. “Pirmais sākas ar normālu teritorijas plānošanu. Tad arī apsver, kur to ir loģiskāk attīstīt, kur mazāk loģiski. Tas ir pirmais solis, kur uzmanība būtu jāvērš uz visiem Eiropas nozīmes biotopiem. Pēc tam jau nākamais solis ir īpaši aizsargājamo teritoriju veidošana. Vēl nākamais solis tad ir tām īpašajām pērlītēm, tad veido mikroliegumus,” klāsta Enģele.

Saspringts grafiks

Šobrīd ir izsludināts iepirkums, lai atrastu ekspertus, kas Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā apzinātu Latvijas dabas bagātības. Pieteikumus gaida līdz aprīlim. Darbu īstenošanai būtu vajadzīgas trīs sezonas, norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

„Šobrīd tie termiņi jau ir diezgan saspringti, jo, skatoties uz to grafiku, kādā virzās iepirkums par šo darbu veikšanu, daļa no šīs lauku darbu sezonas jau faktiski ir apdraudēta.

Tādā ziņā līgumu labākajā gadījumā varētu noslēgt jūnijā, iespējams, vai jūlijā, un tad jāveic ekspertu apmācība,” stāsta Ozola.

Tāpēc darbiem paliekot maz laika.

Ministrijas sastrīdas par to, vai visi biotopi ir vienlīdz aizsargājami

Tiesa, dabas bagātību apzināšanu apdraud arī nesaskaņas starp VARAM un ZM. Ceļu uz valdību sāka ZM priekšlikums uzskatīt par biotopiem un kartēt tikai ļoti augstas kvalitātes mežu, krūmu un purvu biotopus.

„Eiropas nozīmes biotopi var būt ar augstāku kvalitāti un zemāku. Ne vienmēr visos gadījumos katru šo vietu ir nepieciešams aizsargāt kā ļoti stingru [stingri aizsargājamu teritoriju],” norāda ZM pārstāve Lāsma Āboliņa.

“Tās ir bažas no mežu īpašniekiem un citiem zemes lietotājiem. Proti, kādas būs tālākās sekas, ja visi biotopi būs nokartēti. Kuros gadījumos viņš būs jāaizsargā kā mikroliegums, un kuros gadījumos viņi varēs turpinās saimniekot? Ar Ministru kabineta noteikumiem mēs vēlamies pateikt, ka tagad būs stingrāki kritēriji tam, kad būs nepieciešama stingrāka aizsardzība,” stāsta Āboliņa.

VARAM gan ir cits viedoklis un tur ar bažām raugās uz ZM ieceri.

Ozola uzsver – vispirms svarīgi saskaitīt visas dabas bagātības un tikai pēc tam vērtēt, vai, piemēram, būtu jāaizsargā tikai augstvērtīgi biotopi. „Nebūtu pareizi jau šobrīd pateikt, ka mēs skatāmies dabā tikai uz to, kas ir ļoti augstvērtīgs,” norāda Ozola.

“Ir bažas, ka Latvijā nebūt nav tik daudz šo augstvērtīgo biotopu. Tādā situācijā tas varētu zem jautājuma zīmes palikt dažādu aizsargājamu teritoriju eksistenci,” uzsver Ozola.

Ja ZM priekšlikumus atbalstītu, varētu nākties pārvērtēt jau šobrīd esošo dabas aizsargājamo teritoriju tīklu, uztraucas VARAM.

Gala vārdu šajā jautājumā teiks valdība.

Taču, ja būtiski ievilksies iepirkuma procedūra vai domstarpības starp iestādēm turpināsies, tad kartēšanu noteiktajā termiņā – līdz 2019. gada beigām veikt neizdosies.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti