Latvijā vecākais dižozols nav izturējis vasaras vētras

Latvijā visvecākais, svētais dižozols atrodas Valmieras pusē - “Sīmanēnos”. Tas ir 532 gadus vecs. Diemžēl ozols šī gada vētras nav izturējis, ziņoja raidījums “Vides fakti”.  Speciālisti vēl spriež par Sīmanēnu ozola nākotni, tikmēr brīvprātīgie ir darījuši visu, lai ozola dzīvais zars zaļotu vēl gadu gadiem.  

Vēstures fakti liecina, ka Gaujas krastā pie “ Sīmanēnu” mājām simtiem gadu auguši trīs dižozoli. Senie latvieši ticējuši koku spēkam un ietekmei cilvēka dzīvē, tāpēc tur izveidojuši upura akmeni un nesuši ziedojumus. Tāpēc ozolus uzskatīja par svētiem. Divus no svētozoliem cilvēki nodedzinājuši.

Ja ozola apkārtmērs ir vismaz četri metri,  mūsdienās tas iegūst aizsargājama jeb dižkoka statusu. Tā paredz valsts likumdošana. “Sīmanēnu” svētozolam 2018. gada nogalē apkārtmērs bijis 8,73 metri. Diemžēl dižizmēra koks nepārdzīvoja šī gada jūnija vētras.

 “Sīmanēnu” saimnieks Valdis Pabērzs atcerēja, ka vētras laikā bija “tāds krikšķītis un tad nodunēja gandrīz tā zeme pilnīgi”.  

“Es domāju, ka viņš nogāzās tāpēc, ka tā trupe sasniedza jau ārējo slāni un čaulīte kļuva arvien tievāka un plānāka - un gatavs,” sprieda saimnieks.

Sīmanēnu ozola nenolūzušā daļa ir glābjama, tā steidzami jānostiprina, lai nākamajās vētrās koks neaizietu bojā pavisam, uzskatīja koku pētnieks Guntis Eniņš. Tomēr nevienam dižozola liktenis tajā mirklī neesot rūpējis.

“Varbūt vienā vai otrā brīdī tā komunikācija nebija ideālākā, kādai vajadzētu būt, bet es ceru uz šo optimālāko risinājumu. Jo šī nolūzušā koka situācija, ja tā ir nedēļa, mēnesis vai ilgāk, tas būtiski jau koka stāvokli nemaina. Te ir svarīgi atrast gala variantu, kas tad notiks ar šo koku,” atzina Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš

Vides aktīvisti ir noraizējušies, ka šādu dižozolu liktenis Latvijā nevienu neinteresē.

Arī šajā gadījumā pašvaldība neesot bijusi atsaucīga palikušās koka daļas saglabāšanā, tāpēc pie darba ķērās brīvprātīgie.  

Dabas retumu krātuves valdes loceklis Māris Zeltiņš pastāstīja, ka “no tās pārlūšanas trešdaļa no stumbra ir palikusi, lielums tā kā nogāzies, viņam pietrūkst līdzsvara”.

Pastāv bažas, ka koku var nopostīt nākamas vētras, ja būs ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš. “Tāpēc ir doma, ka tur, kur nāk tas resnais atzars, atstutēt, lai vismaz bišķiņ līdzsvars būtu, lai viņš turētos,” stāstīja Zeltiņš.

Likumdošana nosaka, ka apkārt aizsargājamam kokam ap vainagu jābūt desmit metrus platai joslai, kas aizsargā, piemēram, dižozolus no nevēlamiem kaimiņiem, citiem kokiem. Retumu krātuves speciālisti spriež, Latvijā apdraudēti vismaz 1000 dižkoku, kuri pamesti novārtā. Kopumā Latvijā oficiāli ir reģistrēti 10 046 dižkoki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti