Latvijā varētu būt 20 000 dižkoku, pašlaik reģistrēta vien piektā daļa

Latvijā aizsargājamo dižkoku saraksts arvien pildās lēni, dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš, ka kopumā Latvijā varētu būt 20 tūkstoši dažādu sugu dižkoku, bet patlaban apzināti un aizsargājami ir vien piektā daļa. Tādēļ netrūkst situāciju, kad dižkoki tiek likvidēti neziņas dēļ vai apdraudēti, tos nepareizi apsaimniekojot. Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori paši dodas dabā mērīt varenos kokus, taču atzīst, ka noderīga ir arī iedzīvotāju un entuziastu palīdzība, lai darbs noritētu raitāk.

Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko ekspertu Daini Ozolu tepat Rīgā Strazdumuižas parkā mērām kādu parasto liepu, lai noskaidrotu, vai tā reģistrējama kā aizsargājams dižkoks. Liepai ir augsts augums, taču tā nešķiet stalta - zemākie zari tai ir nolūzuši un viducī atvēries milzu dobums. Kokam varētu būt ap 200 gadu, lēš eksperts. Apkārtmērs 3,95 metri - mūsu noteiktais dižkoks vērtējams kā vidējs, valstī netrūkst arī diženāku liepu.

Dižkoka minimālais apkārtmērs, augstums, vainaga rādiuss un citi noteikšanas parametri dažādām sugām atšķiras. Viena koka apsekošana prasot ap 15 minūtes laika. To var darīt arī brīvprātīgie un sūtīt datus pārvaldei, lai palīdzētu apzināt varenākos kokus Latvijā.

Tiesa gan, tādā gadījumā inspektori datus dosies pārbaudīt pēc norādītajām koordinātām. Ozols apstiprina, ka entuziastu un iedzīvotāju līdzdalība ir ļoti vēlama, jo patlaban aizsargājamo sarakstā ir vien piektā daļa no iespējamā dižkoku kopskaita. Visvairāk apzināta šobrīd ir Ziemeļvidzeme.

''Šobrīd mūsu datu bāzē ir ap 4000 dižkoku reģistrēti, bet, ja mēs parēķinām, visā Latvijā varētu būt ap 20 tūkstoši dižkoku. Vēl ir ļoti daudz, ko darīt. Iedzīvotāji varētu ziņot par tiem, īpaši jaunās būvniecības vietās, piemēram, jaunā dzelceļa ''Rail Baltica'' ceļā – varbūt tur ir vairāki izcili dižkoki. Ja mums informācijas nav, neviens jau tos arī nepasaudzēs,'' saka Ozols.

Vēl pie apdraudējumiem min koku zāģēšanu māju tuvumā, pārspīlēti baidoties, ka tas var apdraudēt ēku vētru laikā, līdzīga situācija ir ar dižkokiem ceļu tuvumā. Dainis Ozols secina, ka bieži dižkokiem pat sliktāka aizsardzība ir lauku teritorijās, nekā lielajās pilsētās:

''Pamatprasība, ko gan praksē bieži neievēro, ir viena – ka nedrīkst iznīcināt zemsedzi, piemēram, lauka vidū ir koks. Būtu labi, ja vismaz vainaga rādiusā neapartu, bet bieži uzarts cieši gar stumbru, kas tiešām kokam ir ļoti kaitīgi. Tur vēl daudz jāstrādā; un arī jādomā, kas notiks tālāk, ja apkārtni neaiztiks – tad saaugs nezāles, tad teritorija ir jāappļauj. Tad parādās daudz jautājumu – kas to darīs? Par kādu naudu? Vai arī otrādi – dižkoks aug pamestā vietā, tam vainagā iekšā aug jaunie koki, ir arī tādi apdraudējumi.''

Patlaban aizsargājamo dižkoku sarakstā pamatā dominē parastais ozols un liepa, kā arī priedes, vīksnas, gobas, kļavas, bet pavisam maz esot egļu, kā arī mazāk uzmanības cilvēki pievērš pīlādzim, aplami uzskatot, ka šī suga nevar ietilpt dižkoku sarakstā.

2 komentāri
hmm
Kādi pienākumi, atbildība, vai ieguvumi paredzami saimniekam uz kura zemes aug dižkoks?
dainis
Skatīt - Ministru kabineta noteikumi Nr.264. Rīgā 2010.gada 16.martā (prot. Nr.14 36.§). "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un ...", plus lielākajām pašvaldībām ir savi noteikumi par dižkokiem
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti