Dzīvnieku saimniekiem pastāv iespēja savam mīlulim ievadīt mikroshēmu, pēc kuras atbildīgās instances var noskaidrot informāciju par dzīvnieku, taču saimnieki nezina, ka dzīvnieks pēc čipošanas ir jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra bāzē, pretējā gadījumā no šīs mikroshēmas principā nav jēgas.
Čipot un reģistrēt – šie divi vārdi jāatceras katram dzīvnieka saimniekam. Nepietiek tikai ar čipošanu, bet nepieciešams arī reģistrēt mikročipu valsts datu bāzē.
No 2016.gada mājdzīvnieku mikročipošana un reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra bāzē būs obligāta. Daļai sabiedrības par čipošanu vēl aizvien ir maldīgs priekšstats.
Kāds raidījuma "Ķepa uz sirds" sastaptais garāmgājējs saka, ka savu mīluli čipojis trīs gadus atpakaļ, taču datu bāzē to nav reģistrējis.
"Ir daļa cilvēku, kas iedomājušies, ka kaut kur kādā institūcijā ir Latvijas karte, uz kuras mirgos gaismiņa, kur pazudušais suns atrodas," raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" pārstāve Lolita Roze.
Realitātē gan nekas tāds nenotiek. Dzīvniekam zem ādas tiek ievadīta mikroshēma ar viņa individuālo numuru, kuru nolasa īpaša ierīce. Numuram un informācijai par suni, kā arī tā saimnieku būtu jāatrodas Lauksaimniecības datu reģistrā, lai īpašos gadījumos, ja dzīvnieks ir pazudis vai nozagts un atrasts, atbildīgās instances informācijai varētu piekļūt.
Lai saimnieks pārliecinātos, vai viņa mīlulis ir reģistrēts datu bāzē, viņam nav nepieciešama īpaša ierīce mikroshēmas nolasīšanai. Ir tikai jāzina mikroshēmas numurs, kas, visticamāk, ir ielīmēts dzīvnieka pasē.
Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elberte stāsta, ka īpašnieks, kurš grib pārliecināties, vai viņa suns ir vai nav reģistrēts, var pārbaudīt reģistra augšējā sadaļā 'pamatdarbības'. Jā izvēlas pirmo sadaļu - dzīvnieku reģistrs un atveras ievadlauks. Var ierakstīt mikročipa numuru un apskatīties, vai dzīvnieks ir reģistrēts. Piemēram, patversmēm, šī informācija ir pieejama jau daudz pilnīgāka un detalizētāka, tai skaitā saimnieka kontakti.
Mājdzīvnieku reģistrēšana nepieciešama, lai atvieglotu dzīvnieku nodevas iekasēšanu, samazinātu klaiņojošu dzīvnieku skaitu un palielinātu drošību, Latvijas Radio pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) veterinārā un pārtikas departamenta dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga.
Čipošanu veic veterinārārsti. Ja pašiem nav iespēja ievadīt informāciju sistēmā, tad ārsts izdod reģistrācijas lapu, aizpilda informāciju par čipošanu un mēneša laikā īpašniekam šī lapiņa ir jānogādā datu centrā, vai jāatdod reģiona speciālistiem. Mājdzīvnieku reģistrēšanu var veikt pie veterinārārsta, bet viņam nav obligāti jāievada visa informācija datu bāzes reģistrā.
Mājdzīvniekus turpmāk varēs reģistrēt arī valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā "Latvija.lv", paredz valdības akceptētie grozījumi noteikumos "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība", kuri pieņemti, lai uzlabotu suņu, kaķu un mājas sesku reģistrēšanu.
Patlaban mājdzīvnieku vienotās informācijas sistēmu uztur Lauksaimniecības datu centrs. Tāpat grozījumi noteic lielākas pilnvaras pašvaldībai un jaunus pienākumus dzīvnieku īpašniekiem. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka visiem suņiem ir jāimplantē mikroshēma un dzīvnieks jāreģistrē vienotajā mājdzīvnieku reģistrā līdz 2016.gada 1.jūlijam. Grozījumi paredz arī, ka vietējā pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem var noteikt agrāku termiņu suņu reģistrēšanai.
Tos suņus, kuri piedalās izstādēs vai kurus uz laiku izved ārpus valsts, jau reģistrē datubāzē no 2012.gada 1.jūlija.
Noteikumi arī papildināti ar nosacījumu, ka no šā gada 1.jūlija īpašnieks suņa atsavināšanas, pārdošanas, atdošanas gadījumā nodrošina, ka sunim ir implantēta mikroshēma un tas reģistrēts datubāzē uz atsavinātāja vārda, izņemot suni, kas tiek atsavināts pastāvīgai turēšanai ārvalstīs. Šo valdības lēmumu Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pozitīvi vērtēja dzīvnieku patversmes "Ulubene" vadītāja Ilze Džonsone.
Mikročipošanas izmaksas svārstās ap 10 eiro. Turpmāk dzīvnieka īpašnieks izmaiņas datu bāzē var veikt bez maksas. Lauksaimniecības datu centrs ir saistīts ar Eiropas reģistriem. Līdz ar to visi Latvijā reģistrētie dzīvnieki būs atrodami arī kopējā Eiropas datu bāzē.
24.februārī pieņemtie valdības grozījumi attiecas uz 621 praktizējošo veterinārārstu, kā arī 118 vietējām pašvaldībām. Aptuvenais suņu skaits valstī tiek lēsts 160 tūkstošos. Pašlaik datubāzē ir reģistrēts 14 127 suņi, 1008 kaķi un 67 mājas seski. Ar grozījumiem paredzēts veicināt reģistrēto mājdzīvnieku skaitīšanu.
