Vienlaikus ES dalībvalstīm atbilstoši ES prasībām pašām jāizveido saraksts ar tā sauktajām invazīvajām sugām - tiem augu un dzīvnieku valsts pārstāvjiem, kas nav raksturīgi vietējai klimata zonai un dabas apstākļiem, kas ir ievesti no ārpuses, iedzīvojušies un apdraud vietējās augu sugas un dzīvniekus.
Spēkā stājusies ES direktīva paredz, ka visām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, ir jāpieņem mēri, lai nepieļautu invazīvo sugu izplatīšanos. Nacionālajām valdībām ir jātiek skaidrībā ar to, kādi „nelūgtie viesi” ievesti un izplatās, ka arī jānodrošina uzraudzības sistēma un cīņa ar šiem augiem un dzīvniekiem.
Pagaidām Latvijā ir viens oficiāls "ienācējs-agresors" – Sibīrijas latvānis . Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tas 2008.gadā atzīts par invazīvu augu. Saskaņā ar ES direktīvu latvānis, iespējams, tiks iekļauts kopējā Eiropas invazīvo sugu sarakstā, pieļauj bioloģe Agnese Priede, kura Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) vada projektu „Natura 2000”. Pēc viņas vārdiem reāli invazīvo sugu Latvijā ir daudz vairāk.
"Grūti uzreiz nosaukt konkrētu skaitli, bet vairāki desmiti noteikti - gan augi, gan dzīvnieki. Katrs eksperts noteikti nosauktu puslīdz tās pašas sugas, taču ir arī tādas, par kurām pētījumu trūkuma dēļ domas dalās. Taču kopumā līdz šim nav bijis tāda zinātniski pamatota izvērtējuma, kas ļautu šīs sugas iekļaut normatīvos aktos kā "oficiāli" invazīvas, jo tas, protams, nes līdzi dažādas atbildības - gan valstij, gan zemes īpašniekiem utt. Iekļaušana sarakstā pati par sevi neko nerisina - jāskatās tālākā perspektīvā,” teica Priede.
Latvija pašlaik jau strādā pie šī jautājuma. DAP uzdevumā Daugavpils Universitāte izstrādā invazīvo sugu - gan augu, gan dzīvnieku - sarakstu, izvērtējot un ar speciālistiem - pētniekiem un ekspertiem - izdiskutējot šos jautājumus.
Šogad paredzēts pabeigt Latvijā invazīvo svešo sugu sarakstu, bet nākamgad - monitoringa programmu un metodes, lai varētu sekot līdzi izmaiņām un atbilstoši reaģēt. Pasākumu porgrammā varētu būt iekļauta t.s. agrās brīdināšanas sistēma - lai var "izķert" sugas, kas tikko valstī parādījušās un uzskatāmas par invazīvām vai tā uzvedas šī paša reģiona citās valstīs, skaidro Priede.
DAP pārstāve Inese Pabērza norādīja, ka Latvijā pašlaik runāt par konkrētu invazīvo sugu skaitu joprojām ir pagrūti, ņemot vērā, ka trūkst datu apkopotā veidā. "Varam teikt, ka desmitos ir mērāmas tās sugas, kas potenciāli varētu tikt atzītas par invazīvām, bet vēl simtos ir tādas, kas nākotnē varētu izrādīt invazīvu sugu pazīmes," teica Pabērza.
Rus.lsm.lv DAP izdevās noskaidrot, ka Latvijas "melnajā sarakstā" varētu iekļūt aptuveni desmit augu un dzīvnieku valstij netipiskas sugas:
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides). Dabiskais areāls Indoķīna, Ķīna. PSRS eksperimentu rezultātā 20.gadsimta pirmajā trešdaļā nokļuva Eiropā. Var doties ziemas guļā, bet siltās ziemās var būt nomodā. Tiek pieļauts, ka tieši jenotsuns Latvijā "ieveda" ērču encefalītu.
Amerikas ūdele (Neovison vison). Eiropā ievesta 20.gadsimta sākumā un lieliski pielāgojusies. Dažviet apdraud ne tikai pēc izmēra lielāko Eiropas ūdeli, bet arī ūdru.
Dzeloņvaigu jeb svītrainais vēzis (Orconectes limosus). Dabiskais areāls – Ziemeļamerikas austrumi. Latvijā ievests pirms vairākiem gadu desmitiem un palaists Lielupes baseinā. Šis vēzis, lai arī ir augumā mazāks, apdraud Latvijas platspīļu vēzi jeb upes vēzi (Astacus astacus).
Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus). Eiropā nokļuva 20. gadsimta vidū vai beigās. Ir lielāks par Latvijas platspīļu vēzi. Noturīgs pret vēžu mēri, bet ir tā izplatītājs. Tiek uzskatīts par visbīstamāko invazīvo vēžu sugu. Amerikas signālvēzis pilnībā izskaudis platspīļu vēžus no Salacas upes.
Rotans (Perccottus glenni ). Dabiskais areāls Ķīnas dienvidaustrumi un Ziemeļkoreja. Eiropā izplatījies no Baltijas valstu ziemeļaustrumiem līdz Ungārijas dienvidaustrumiem. Latvijāi izplatās lielo pilsētu – Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes – ezeros.
Mārīte (Harmonia axyridis). Dabiskais areāls Āzija, ēdelīgs plēsoņa. Eiropā un Ziemeļamerikā ievesta, lai cīnītos pret laputīm un bruņutīm, taču pati kļuvusi par apkarojamu kaitēkli.
Kailgliemezis (Arion lusitanicus). Dabiskais areāls Spānija. Latvijā nokļuva pirms sešiem gadiem ar koksnes kravu no Vācijas.
Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus ). Aktīvi izplatās ārpus sava dabiskā areāla, dzīvo kolonijās.
Mainīgā jeb daudzveidīgā sēdgliemene (Dreissena polymorpha) – divvērtņu molusks. Baltijas reģionā nokļuvis 19. gadsimtā. Sastopams upēs un ezeros. Sēdgliemene parasti sastopama grupās, piestiprinās pie dažādiem zemūdens priekšmetiem.
