Vienā no biroja telpām Valmieras Biznesa inkubatora ēkā vairākās vietās VVD Radiācijas drošības centra vecākais inspektors Emīls Zalcmanis izvieto nelielus radona detektorus, tiem telpās būs jāatrodas līdz pat maijam.
"Tajā "verķītī" iekšā ir maziņš polimērs, alfa daļiņas uz viņu atstāj, vienkārši sakot, nospiedumus jeb trekus. Tad laboratorija var nolasīt un pateikt, cik liela radona koncentrācija ir šajā telpā. Tātad, radona gāze nāk no iežiem, nāk pa visām iespējamām spraugām telpās, līdz ar to jāmēra šī koncentrācija," savu darbu skaidro Zalcmanis.
Kopumā Latvijā mērījumi tiks veikti 250 publiskajās ēkās un darba vietās. Valmierā šo mērījumu veikšanai pieteikusies arī Vidzemes Augstskola, un reizē ar Emīlu Zalcmani Latvijas Radio dodas uz vairākām auditoriju telpām. Studentiem, kuri tobrīd strādā vienā no mācību telpām, ir visai aptuvens priekšstats, kas tad ir radons. "Kaut kas ar gaismu saistīts…nē, nezināšu, kaut kas ar gaisu saistīts…" min kāds no viņiem.
Vidzemes Augstskolā mērierīces tiek izvietotas pamatā telpās, kuras ir pirmajā stāvā vai pagrabā. Kāpēc augstskola izvēlējusies iesaistīties šo mērījumu veikšanā, pamato darba aizsardzības speciālists Ojārs Bāliņš. "Radons uz cilvēku iedarbojas vairāk nekā radiācija. Viņam rodas nogurums. Ja cilvēks ilgstoši atrodas radiācijas laukā, tad ir risks," teica Bāliņš
Bet abas ēkas - gan Biznesa inkubatora ēka un arī jaunais augstskolas korpuss - ir nesen celti, tāpēc rodas jautājums, vai tad celtniecības gaitā netiek veikti kādi drošības pasākumi. "Pie mums Latvijā to neņem vērā. Tajās valstīs, kur tas ir zināms kā problēmfaktors, tur ņem, piemēram, Čehijā, Skandināvijas valstīs, kur granīta ieži ir augstu, vai urāna rūdas, kā Čehijā," norāda Bāliņš.
Zalcmanis arī uzsver, ka lielāka iespējamība šai gāzei uzkrāties ir siltinātajās mājās.
"Kad cilvēki nosiltina ēkas, tad visas ķimikālijas paliek iekšā. Līdz ar to ir jāvēdina telpas, kas atbrīvos gan no radona gāzes, gan ķimikālijām," paskaidro Zalcmanis.
Līdz šim Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, radona gāzes mērījumi plašā mērogā nav veikti, indikatīvi mērījumi gan veikti pagājušā gadsimta 90. gados.
Tāpēc nav pietiekoši datu, lai izdarītu secinājumus par situāciju valstī kopumā. Bet Zalcmanis mierina, ka uztraukumam nevajadzētu būt.
"Latvijā tai nevajadzētu būt problēmai. Bet Eiropas Savienībā šis pētījums notiek, jo 2018. gadā ir jāievieš radona rīcības plāns. Līdz tam ir jābūt mērījumiem, lai mēs zinātu, kādus ieteikumus sniegt no mūsu puses un kā Latvijai tos novērst, cerot, ka mums nekas nebūs jānovērš," saka Zalcmanis.
Mērījumu rezultāti par mājsaimniecībām būs zināmi februārī, bet sabiedriskajām ēkām nākamā gada rudenī.
