Tuvāko divu mēnešu laikā koku eksperti jeb arboristi pētīs Latvijas alejas, lai noteiktu tām nepieciešamos apsaimniekošanas darbus.
"Mēs turpmāko trīs gadu laikā iesāksim mērķtiecīgu aleju apsaimniekošanas darbu Latvijā. Tā jau ir tāda detālāka aleju izpēte un konkrēti 13 aizsargājamu aleju izpēte visā Latvijā, ko Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veiks arboristi.
Šīs uzskaites ietvaros ir paredzēts, ka mēs novērtēsim ļoti detāli katra alejas koka stāvokli, lai saprastu, kādi apsaimniekošanas pasākumi ir pilnīgi neatliekami, kas ir nekavējoties jāsāk un jāveic, un kuri koki, iespējams, varbūt vēl var pagaidīt uz saviem apsaimniekošanas pasākumiem," skaidroja DAP Kohēzijas fonda vadītāja Inga Hoņavko.
Latvijā kopumā ir 62 īpaši aizsargājamas alejas. Protams, ar to aleju skaits Latvijā nebeidzas, to ir krietni vairāk. Tās ir īpaši aizsargājamo teritoriju statusā kā dabas pieminekļi. Kopumā no visām Latvijas alejām projektā piedalās 13, kas tādējādi tiks atjaunotas.
Šobrīd izvēlētas pirmās 13, bet tas nenozīmē, ka pārējām nav nepieciešami kopšanas darbi. Tie pamazām notiek – vairumā gadījumu alejas ir vai nu uz pašvaldību zemes, vai “Latvijas Valsts ceļu”, vai citu institūciju pārziņā, un viņi aleju sakopšanu jau veic, tomēr darbi ir ļoti darbietilpīgi un arī dārgi.
Alejas no sākuma ir jānovērtē, katrs koks jāapskata, jāizstrādā koka sakopšanas plāns un tikai pēc tam nāk "koku frizieri". Tiek lēsts, ka viena koka sakopšanas izmaksas ir ap 100 eiro.
Ar šādu koka sapucēšanu iespējams tam paildzināt dzīvi, kā arī padarīt to drošāku.
Alejas vēsturiski izvietojušās pārsvarā pie ceļiem. "Tie ir vēsturiski ceļi, vecie ceļi, kas kādreiz savienoja lielceļus ar muižām, ar citām apdzīvotām vietām (..)," stāstīja DAP pārstāve.
Latvijas alejas sevī ietver vairākas vērtības – ne tikai ainavisko, bet arī kultūras vērtību, jo alejas saistītas ar seno apbūvi, muižām, senajiem apstādījumiem un kultūrvēsturi. Tāpat tās ir daudzu aizsargājamu sugu dzīvotne, piemēram, alejas vecos kokus par savām mājām sauc lapkoku praulgrauzis.
"Lai izvēlētos tieši alejas, kuras primāri mēs paņemsim šajā pirmajā, tik apjomīgajā aleju apsaimniekošanas darbā, bija tieši izvērtēts no visiem šiem trīs komponentiem," sacīja Hoņavko.
Visbiežāk aleju koki ir diezgan seni, un ir nepieciešami labi profesionāļi, kas par tiem parūpētos. Vienu no apsekojamām alejām vērtēs Edgara Neilanda komanda. Viņš skaidroja, ka vecu koku atjaunošana jāveic ar īpašu aprūpi.
"Nozāģēt vajag ļoti reti kādu koku, pārsvarā visus kokus vajag samazināt, nostiprināt un, ja par tiem griešanas darbiem mēs sākam runāt, ko vajadzēs drīzāk darīt – virs braucamās daļas ir tomēr jāizgriež gan sausie, gan aizlauztie, gan bīstamie, gan tie, kas jau ir nolūzuši, iekārušies zari. Mēģināt nenogriezt vairāk par 10% no dzīvajām lapām vienā griešanas reizē. Izdarīt tiešām tikai to obligāto, kas ir jāizdara, lai tie koki būtu droši, bet ne vairāk. Neuztaisīt tos pārāk drošus, jo visdrošākie koki ir tie, kas ir nozāģēti," sacīja Neilands.
Arī DAP pārstāve norādīja: "Koka nozāģēšana ir pilnīgi un galīgi galējais risinājums, bet to ir iespējams sakopt, nostiprināt, sakārtot vainagu, lai tas nebūtu jānozāģē!"
Aleju mūžs gan ir atkarīgs no koku sugām. Visilgāk dzīvojošās ir tās alejas, kas veidotas no ozoliem un liepām.
